Lemjot par turpmākām pašvaldību reformām, jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi, šādu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš pašlaik atrodas vizītē ASV, viedokli aģentūrai LETA pauda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts.
Prezidents arī pauda uzskatu, ka 119 novadu modelim noteikti ir daudz pilnveidošanas iespēju, veidojot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas. "Un jautājums ir nevis par to - vai, bet kad būs Administratīvi teritoriālās reformas turpinājums," pauda Vējonis. Vienlaikus viņš norādīja, ka vispirms jādomā par to, vai jaunais modelis vietējiem iedzīvotājiem nodrošinās kvalitatīvu dzīvesvidi un samazinās teritoriju sociālekonomiskās atšķirības.
"Lemjot par administratīvo teritoriju apvienošanu, ir jāvērtē pašvaldību spējas pildīt tām likumos noteiktās funkcijas, nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, nodrošināt uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai nepieciešamo infrastruktūru," uzskata prezidents. "Te ir svarīgs pašu iedzīvotāju un arī pašvaldību viedoklis, tāpēc noteikti nepieciešama diskusija," viņš piebilda.
Tāpat Vējonis uzsvēra, ka pašlaik nosliekties par labu kādai no izskanējušajām idejām, nepastāvot detalizētām koncepcijām, būtu pāragri.
LETA jau vēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) cer, ka likumu par jauno administratīvi teritoriālo reformu Saeimā pieņems jau nākamgad. VARAM sagatavotā koncepcija, kurā tiek piedāvāti divi reformas varianti, paredz, ka likumprojekta sagatavošana un pieņemšana Saeimā notiks nākamajā gadā. Tāpat nākamgad plānots sagatavot pamatojumu piedāvātajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
Konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī teritoriju precizēšana plānota 2017.gadā. Ja būs īpaša nepieciešamība, tad 2017.gadā varētu pieņemt lēmumus par atsevišķu pagastu pārcelšanu no viena novada otrā, kā arī par novadu robežu precizēšanu. Laikā no 2017. līdz 2019.gadam VARAM ir iecerējusi reformas otrās kārtas praktisko sagatavošanu, sagatavot un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, kā arī šajā laika periodā norisināsies pašvaldību brīvprātīga apvienošanās. Likumu par reformēto administratīvo iedalījumu Saeimā varētu pieņemt 2020.gadā, bet pašvaldību vēlēšanas reformētajās teritorijās notiks 2021.gadā.
Lai administratīvi teritoriālā reforma tiktu realizēta, ir jāveic padziļināta analīze par pašreizējo 119 pašvaldību, jo īpaši novadu pašvaldību, darbu pēc 2009.gadā īstenotās reformas. Tāpat ir jāanalizē pašvaldību pašreizējā, dabiski izveidojusies sadarbība tām uzticēto funkciju veikšanai, kā arī jānosaka optimālais pašvaldību teritoriju un iedzīvotāju skaits, lai pašvaldību kapacitāte tiktu pilnvērtīgi realizējama. VARAM rosina arī izvērtēt jaunu attīstības centru veidošanās iespējas, definējot jauno attīstības centru kritērijus.
Kopā ar uzņēmēju organizācijām ir paredzēts izvērtēt tautsaimniecības attīstības iespējas piedāvātajās reformējamajās pašvaldībās vai sadarbības teritorijās, ja vajadzīgs - koriģēt teritorijas, ja izvērtējuma laikā radusies tāda nepieciešamība. Tāpat tiks izvērtētas arī investīciju piesaistes teritorijas, izvērtējot efektu, ko investīciju ieguldījumi sniedz attīstības centriem, un to, kāda ir šo investīciju ietekme uz apkārtējo teritoriju.
Jau ziņots, ka VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti. Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem. Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.