Valdošās koalīcijas partijām pagaidām nav konceptuālu iebildumu pret ierosinājumu samazināt pabalstu bēgļiem, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Tomēr Iekšlietu ministrija (IeM) un Labklājības ministrija vēl pārbaudīs, vai tas nebūtu pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulām vai direktīvām. Koalīcija par šo jautājumu turpinās diskutēt nākamnedēļ.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava skaidroja, ka pašlaik saskatāma nevienlīdzīga attieksme starp bēgļu, personu, kurām ir alternatīvais statuss un Latvijas iedzīvotāju saņemto uzturlīdzekļu apjomu.
Dombrava sacīja, ka minimālā pensija ir 64,03 eiro mēnesī, garantētā minimālā ienākuma līmenis ir 49,8 eiro, ģimenes valsts pabalsts ir starp 11 un 34 eiro par bērnu. VL-TB/LNNK piedāvā pabalstus bēgļiem pielīdzināt šiem vispārējiem līmeņiem.
Viens risinājums būtu pielīdzināt šos pabalstus garantētā minimālā ienākuma līmenim, otrs risinājums - pielīdzināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, teica politiķis.
"Ja bēgļu ģimenē ir četri pieauguši cilvēki - divi vecāki, divi vecvecāki un viens bērns, tad pabalstos katru mēnesi viņi saņem vairāk nekā 1000 eiro. Šis apjoms ir viens no lielākajiem starp ES dalībvalstīm," argumentēja Dombrava.
"Kaimiņvalstis nebūt nav tik dāsnas kā Latvija," viņš piebilda.
Kā ziņots, ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome pagājušā nedēļā vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.
Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.