ZZS neatbalsta piespiedu pašvaldību apvienošanu
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegto Administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu un uzskata, ka tas nav virzāms tālākām diskusijām, neveicot padziļinātu analīzi par pašreizējo situāciju un par iespējamajiem ieguvumiem reģionu attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai.
Izvērtējot koncepcijas projektu, ZZS valde secinājusi, ka tas ir līdz galam neizstrādāts, nav arī veiktas konsultācijas ar pašvaldībām, aģentūru LETA informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
"Uzskatām, ka šajā brīdī nākt klajā ar sasteigtiem priekšlikumiem par piespiedu pašvaldību apvienošanu, nesniedzot nopietnu pamatojumu šādam solim, ir sabiedrības lieka tracināšana un mēģinājums novirzīt uzmanību no tādiem šobrīd aktuāli risināmiem jautājumiem kā valsts budžeta 2016.gadam pieņemšana, skolotāju algu reforma vai patvēruma meklētāju uzņemšana," akcentē ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Vienlaikus politiskais spēks uzsver, ka nevienas politiskās partijas programmā, startējot pēdējās vēlēšanās, nav atrodams uzstādījums par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, tādēļ nav saprotams iemesls, kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pēkšņi nācis klajā ar šādu iniciatīvu. Respektējot Latvijas iedzīvotājus, partijai, kura uzstāj uz pašvaldību reformu, būtu šāda nostādne jāiekļauj 2017.gada pašvaldību vēlēšanu programmā un tad vēlētāji varētu lemt, vai dot mandātu šādām iniciatīvām, norāda ZZS.
Politiķi atgādina, ka ZZS jau iepriekš ir bijusi par brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, un apvienības viedoklis nav mainījies.
ZZS ir pārliecināta, ka attīstību reģionos un cilvēkiem labvēlīgus dzīves un darba apstākļus nodrošinās nevis pašvaldību lielums, bet veiksmīga valsts un pašvaldību sadarbība infrastruktūras attīstībā, uzņēmējdarbības veicināšanā, veselības, izglītības, kultūras un citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, norāda Kārkliņa.
Kā ziņots, VARAM iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem, aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
VARAM plāni paredz, ka reforma tiks ieviesta 2021.gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis.
Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.