Nacionālā apvienība, iespējams, neviļus saliedējoties ar Latvijas Reģionu apvienību, iecerējusi vismaz uz gadu apturēt ikgadējo Saeimas deputātu algas pieaugumu. Pretēji gandrīz divus gadus senajiem notikumiem šoreiz nacionāļiem šī iecere varētu izdoties.
Nacionālā apvienība (NA) ko līdzīgu mēģināja panākt jau 2013. gadā, taču toreiz savai iniciatīvai neguva atbalstu ne koalīcijā, ne opozīcijā. Partijas deputāti solīja, ka saņemto pielikumu algai ik mēnesi ziedošot labdarībai. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš teic, ka no nominētā solījuma politiķi nav atteikušies līdz pat šim brīdim.
Apvienības Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājošais Imants Parādnieks skaidro, ka iecere apturēt Saeimas deputātu algu indeksāciju sakņojoties budžetā, kas nespēj apmierināt visas nepieciešamības. «Pēc būtības sistēma ir pareiza, bet situācijā, kad, pieņemot budžetu, nevaram atļauties daudzas vajadzīgas lietas, tas nav pareizi,» saka I. Parādnieks.
Viņš atgādina, ka Saeimas deputātu algu paaugstināšanai nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 0,7 miljoni eiro jeb tieši tāda pati summa, lai nākamgad visu daudzbērnu ģimeņu locekļi varētu saņemt 20% atlaidi, izmantojot pasažieru vilcienu pakalpojumus. «Šo naudu mēs varētu novirzīt kādām konkrētām demogrāfijas lietām,» saka I. Parādnieks.
Savukārt viņa kolēģis Aleksandrs Kiršteins precizēja, ka Saeimas deputātu algu indeksācija tiktu apturēta tādā veidā, lai neskartu citus. Piemēram, Augstākās padomes deputātu pensijas esot piesaistītas Saeimas deputātu algām. Ja neapdomīgi apturētu algu indeksāciju, tad ciestu arī pensionāri, bet to Nacionālā apvienība nevēloties pieļaut.
Ticību, ka šo ierosinājumu atbalstīs vairākums Saeimas deputātu, paudusi jau Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa uzskata, ka deputātu algu nepalielināšana ir morālas dabas, sirdsapziņas jautājums, un viņas sirdsapziņa neļautu saņemt algas pielikumu, jo valsts nespēj palielināt algas mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un indeksēt pensijas.
Līdzīgi domā arī No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba, kuras vadītā partija šo jautājumu jau apspriedusi frakcijas sēdē un konstatējusi, ka algu palielināšana nebūtu pieļaujama, jo pedagogu un mediķu cienīgām algām valsts naudu atrast nespējot.
Arī Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka valsts amatpersonām, Saeimas deputātus ieskaitot, nevajadzētu sākt nākamo gadu ar lielākas algas saņemšanu. Tādēļ arī šis politiskais spēks aicina atcelt likumā paredzēto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku algu palielināšanu.
Politiskā spēka pārstāvji uzskata, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts ekonomikas izaugsmes tempu, kā arī valsts budžeta līdzekļu trūkumu daudzām valstij svarīgām politiskajām iniciatīvām, valsts pārvaldes amatpersonu atalgojuma palielināšanai 2016. gadā nav nedz finansiāla, nedz morāli ētiska pamata.
«Strādājot pie 2016. gada valsts budžeta, kad tiek pārkāptas vairākas būtiskas valdošās koalīcijas apņemšanās un solījumi sabiedrībai, valsts pārvaldes atalgojuma paaugstināšana kontekstā ar visām akūtajām valsts vajadzībām šajā situācijā nav diskutējama,» pauž LRA.
Pagaidām gan nav skaidrs, kā šajā jautājumā rīkosies NA partneri koalīcijā. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savu viedokli atklāt pagaidām nevēlējās, bet viņa vadītās frakcijas deputātiem esot dots nedēļu ilgs laiks pārdomām. Savukārt Vienotības viedokli Neatkarīgajai līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā uzzināt neizdevās.
Saeimas deputātu algu ikgadējā indeksācija attiecībā pret vidējo algu valstī likumā tika iestrādāta 2010. gadā, un šis princips attiecas arī uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju un pašvaldību deputātiem. Ņemot vērā vidējās algas izmaiņas, saskaņā ar likumu nākamgad deputātiem vajadzētu saņemt par 157 eiro lielāku algu.
JŪTAMS PIEAUGUMS