Gatavojoties trešdien plānotajam Eiropas valstu vadītāju ārkārtas samitam, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V) vēstulē aicina Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Vācijas kancleri Angelu Merkeli atteikties no plāna par uzņemamo bēgļu un patvēruma meklētāju kvotu noteikšanu, kā arī vairāk līdzekļu atvēlēt ārējo robežu stiprināšanai.
Vēstulē amatpersonām Vaidere paudusi bažas, ka EK nesen publicētajā priekšlikumā Latvijai paredzēts uzņemt trīs reizes vairāk bēgļu, nekā tika lemts sākotnēji, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Vaidere arī norādījusi, ka okupācijas gados Latvijā ieplūda aptuveni viens miljons nelegālo imigrantu un šobrīd valstī joprojām dzīvo vairāk kā 260 000 nepilsoņu, kuri nav integrējušies un nevēlas atzīt Latvijas valsti, kaut arī valsts piedāvā un mudina iegūt pilsonību. Tāpat viņa norādījusi, ka vidēji 15% Latvijas iedzīvotāju nav Eiropas Savienības (ES) pilsonības, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ES dalībvalstī.
Kā būtisku faktu deputāte min to, ka kopš 2014.gada Latvijā izsniegtas gandrīz 2000 uzturēšanās atļaujas Ukrainas pilsoņiem. Viņa uzsvērusi, ka liela daļa no šiem cilvēkiem bēguši no karadarbības šajā valstī, piebilstot, ka ļoti būtiska šobrīd ir papildu līdzekļu piešķiršana ES ārējās robežu stiprināšanai, lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu.
"Tieši laba ārējās robežas pārvaldība ir pamatā tam, lai nelegālo migrāciju spētu pārvērst legālā un kontrolētā, jo skaidrs, ka Eiropa nespēs uzņemt visus ekonomiskos migrantus," uzsvērusi deputāte, norādot, ka ārējo robežu aizsardzībai jābūt ne tikai robežojošo valstu, bet visas ES atbildībai.
Kā ziņots, Saeimas Eiropas lietu komisija pagājušajā piektdienā atkārtotā sēdē tomēr apstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šodien Briselē piedalīsies ES Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē, kurā paudīs Latvijas pozīciju par papildu bēgļu uzņemšanu. Latvija sanāksmē plāno paust, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz konkrētas dalībvalsts patvēruma sistēmu krīzes gadījumos. Tas teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā pozīcijā, ko iepriekš izskatīja valdība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Līdz ar to Latvija uzskata - pat tad, ja šāds pastāvīgs ietvars pārvietošanas shēmām tiek izveidots, ir jāsaglabā efektīva iespēja izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, nodrošinot, ka šajā procesā tiek ņemtas vērā arī dalībvalstu kapacitātes iespējas. Latvijas vērtējumā šādos pasākumos dalībvalstīm ir jāpiedalās brīvprātīgi, izvērtējot savas iespējas un nacionālo kapacitāti, teikts dokumentā. Tāpat Latvijai ir bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai.
Attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas Latvija piekrīt, ka pašlaik Eiropa saskaras ar ārkārtas situāciju patvēruma jomā, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu savai patvēruma sistēmai. Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā, uzsvērts dokumentā.
Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijai papildus jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.