Vienotības partneriem koalīcijā kārtējo reizi padrebinot sadarbības līguma pamatus, Latvija tomēr tikusi pie oficiālas pozīcijas patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā. Savukārt koalīcijas partiju diametrāli atšķirīgie uzskati neesot pamats bažām par valdības krišanu.
No sākta gala pret patvēruma meklētāju uzņemšanu iebilstošā Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau ceturtdien paziņoja, ka, par spīti valdības dāvātajam akceptam papildus 526 bēgļu uzņemšanai, šo politisko spēku Saeimas Eiropas lietu komisijā strādājošie deputāti pozīciju neatbalstīs.
Dažādas pozīcijas
Kaut arī daži ZZS ministri izmantoja iespēju balsot saskaņā ar savu izpratni par bēgļu lietām, nevis partijas oficiālo nostāju, komisijā atkal uzvarēja partijas līnija, un Armands Krauze balsoja pret. Līdzīgi arī rīkojās NA deputāts Rihards Kols. Noraidošu attieksmi pret patvēruma meklētāju uzņemšanu pauda arī Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko, taču ar to nepietika, lai valsti pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru padomes atstātu bez apstiprināta viedokļa. Pret bēgļu uzņemšanu balsojušo trijnieku pārspēja astoņas balsis «par».
Sākotnēji bēgļu uzņemšanas pretinieki bija iecerējuši sabotēt nacionālās pozīcijas apstiprināšanu, noraujot Eiropas lietu komisijas kvorumu, padarot to lemt nespējīgu – ZZS deputāti A. Krauze un Edgars Putra, nacionālists Rihards Kols un J. Stepaņenko pameta sēžu zāli.
Citu variantu nav
Šāda koalīcijas partneru rīcība jau atkal deva pamatu runām par to, cik ilgtspējīga ir pastāvošā koalīcija.
«Acīmredzot tiem deputātiem, kas sēdi pameta, valsts intereses rūp vismazāk. Ja divi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un ZZS – atsakās no lemšanas valstij ļoti būtiskā jautājumā, tad, protams, ir jautājums, vai koalīcija vispār pastāv,» teica Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, pieļaujot, ka šodien koalīcijas sēdē par šo jautājumu būs pārrunas «ar pagaidām esošās koalīcijas kolēģiem».
Vienotības partneri šādas runas gan neuztvēra nopietni, jo neba pirmā reize, kad koalīcijas iekšējās domstarpības tiks risinātas koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Piemēram, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir pārliecināts, ka pat koalīcijā ir pieļaujami atšķirīgi viedokļi, bet šā fakta saistīšana ar valdības stabilitāti lai paliekot uz šādu runu izplatītājiem.
Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka domstarpības patvēruma meklētāju jautājumā nebūs kā pēdējais salmiņš uz valdības muguras. Viņa interpretācijā – valdības kamieļa nestspēja ir neierobežota tā vienkāršā iemesla dēļ, ka alternatīvas citam valdības politiskajam sastāvam šajā Saeimas sasaukumā nav. Nomainīt varētu tikai kādu ministru, bet domstarpības tas neatrisinātu – tās paliktu vecās.
Pierunātā opozīcija
Paralēli jau pierastajai retorikai par koalīcijas stabilitāti Vienotība strādāja arī pie nacionālās pozīcijas atbalstītāju meklēšanas opozīcijā.
Kuluāros mēļoja, ka, rēķinoties ar spītīgo partneru uzskatiem, Vienotība jau laikus bija nodrošinājusies ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) atbalstu patvēruma meklētāju jautājumā. Aktualizētas tika arī vecās baumas, ka reģionāļiem apsolīts kāds amats Ministru kabinetā gadījumā, ja šī valdība, par spīti visu optimismam, tomēr kritīs. Šīs baumas, tāpat kā pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas jūlijā, neviens apstiprināt i negrasās, taču LRA deputāte Nellija Kleinberga lielāka bēgļu skaita uzņemšanu atbalstīja, par spīti tam, ka LRA līdz šim bijusi gana kritiska šajā jautājumā.
Arī Saskaņa, kas vēl pagājušajā pirmdienā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu distancējās no lēmumu pieņemšanas, norādot, ka aktīvai dalībai valstij tik svarīgos jautājumos viņiem koalīcijas dēļ pietrūkst informācijas, Saeimas komisijas sēdē tomēr nebija monolīta un divi (Sergejs Dolgopolovs un Ivans Klementjevs) no trim komisijā strādājošajiem deputātiem pozīciju atbalstīja.
Pats S. Dolgopolovs, skaidrojot balsojumu, pauda, ka šis lēmums nav bijis viegls. Tomēr runa esot par cilvēkiem, kuri cieš no kara, tāpēc viņiem jāsniedz palīdzība. Deputāts gan piebilda, ka pozīcija nav ideāla un Saskaņa turpināšot sekot līdzi notikumu attīstībai.