EP deputātiem savs viedoklis par 2016.gada budžetu

© scanpix.ee

Eiropas Savienības (ES) Padomes ierosinājums samazināt 2016.gada budžetu, atņemot finansējumu migrācijai, vājinot pētniecības nozari un arī ES ietekmi pasaulē, ir nepieņemams un nekonsekvents, vakar vakarā debatēs norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kad Luksemburgas prezidentūra EP iepazīstināja ar dalībvalstu kopīgo nostāju par ES budžeta projektu 2016.gadam.

Dalībvalstis rosina kopējo budžeta apjomu noteikt 153,2 miljardu eiro apmērā maksājumu saistībās un 140 miljardu eiro apmērā maksājumos. Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) sākotnējo ierosinājumu tas nozīmētu par 563,6 miljoniem eiro mazāk finansējuma jauniem projektiem un par 1,4 miljardiem eiro mazāk finansējuma 2016.gada kārtējo rēķinu nomaksai, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

"Padomes ierosinātie samazinājumi ir nepieņemami, neiedomājami un nekonsekventi. ES Padome nevar paskatīties pāri dalībvalstu nacionālajam egoismam. Dalībvalstis, kuras prasa solidaritāti attiecībā uz kohēzijas maksājumiem, nav spējīgas ne uz mazāko solidaritāti attiecībā uz migrāciju un vēlas atņemt finansējumu sadaļās, no kurām plānots finansēt migrācijas programmas. Solidaritātei ir jādarbojas abos virzienos," sacīja EP deputāts no Portugāles, kurš ir pilnvarots EP vārdā vadīt budžeta sarunas ar Padomi. Viņš veltīja kritiskus vārdus arī ierosinājumiem samazināt palīdzību valstīm, kas vēlas iestāties ES, apgriezt kaimiņattiecību instrumenta finansējumu Ukrainai un arī nabadzības mazināšanas programmas trešajās valstīs.

Tikmēr Beļģijas pārstāvētais EP deputāts, kurš ir EP ziņotājs par citām budžeta sadaļām, uzsvēra vajadzību pēc pietiekama finansējuma aģentūrām, kas strādā ar bēgļiem, kuru Padome ir samazinājusi, un piebilda, ka "tas ir nožēlojami, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus arī ES pētniecības programmai "Apvārsnis 2020" un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu enerģētikai, telekomunikācijām un transportam". Arī pati EK debatēs pauda bažas par Padomes ierosinājumiem attiecībā uz budžeta samazināšanu.

ES Padome savu nostāju par nākamā gada budžetu oficiāli apstiprināja 4.septembrī. Galvenie ierosinājumi samazināt finansējumu skāruši ārpolitikas instrumentus, finansējumu kaimiņvalstīm, tostarp Ukrainai, un finansējumu pētniecības un transporta tīklu programmām.

Parlamentam tagad jāsagatavo sava nostāja par Padomes ierosinājumiem, pēc tam, 29.oktobrī, būs jāsāk EP un Padomes kompromisa sarunas, lai 2016.gada budžetu varētu pieņemt līdz šī gada beigām.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais