250... 2300... ? Latvijas bēgļu kvota pieaugs
Tuvojoties trešdienai, kad Eiropas Komisija solījusi atklāt savus jaunos plānus nelegālo imigrantu krīzes mazināšanai (un, iespējams, noteikt jaunas kvotas, pēc kurām būs jāsadala jau 160 000 bēgļu), skaidri iezīmējusies šķelšanās starp ES valstīm.
Turīgākās valstis, kas tāpat ir lielākās bēgļu daļas galamērķis, uzsvaru liek uz «humānismu» un «solidaritāti», atbalstot kvotu mehānismu, savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kas nevar lepoties ar tik augstu labklājības līmeni un nav sajūsmā par nelūgto Āfrikas un Āzijas viesu pieplūdumu, cenšas atgādināt par ES dokumentos deklarēto nepieciešamību aizsargāt savienības ārējās robežas.
Kvotas jau četrkāršojušās?
Jau pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers gatavo jaunus priekšlikumus, saskaņā ar kuriem katrai no 28 dalībvalstīm būs jāuzņem zināms skaits patvēruma meklētāju, kuriem jau izdevies sasniegt Eiropu – Grieķiju, Itāliju vai Ungāriju. Līdzīga obligāto kvotu sistēma tika piedāvāta un no daudzu ES dalībvalstu puses noraidīta jau jūnijā. Turklāt, kā uzsver britu mediji, – ja jūnijā bija runa par 40 000 bēgļu «taisnīgu sadalīšanu», tad tagad EK plāno noteikt kvotas jau 160 000 (vai vismaz 120 000) sadalīšanai pa dalībvalstīm – Latvijai šādā gadījumā nāktos uzņemt gandrīz 2300 migrantu.
Līdz konkrētu skaitļu paziņošanai gan jāpagaida vismaz līdz 9. septembrim, kad Ž. K. Junkers gatavojas oficiāli atklāt savu jauno plānu, taču obligāto kvotu principu jau oficiāli paspējuši atbalstīt gan Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, gan ES augstā komisāre ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerini, gan Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands. Austrijas kanclers Verners Feimans pat aizrunājies līdz tam, ka tām valstīm, kas nepiekrīt kvotām un nevēlas uzņemt bēgļus, būtu jāsamazina finansējums no ES fondiem. ES dalībvalstīm būs pavisam nedaudz laika jauno Ž. K. Junkera priekšlikumu apspriešanai – jau 14. septembrī par migrantu krīzes risinājumu, un, domājams, arī kvotu sistēmu, spriedīs ES valstu iekšlietu ministri, bet īsi pēc tam varētu notikt ES līderu ārkārtas samits.
Spriežot pēc visa, kvotu sistēmas piekritēji ir stingri apņēmušies neatkārtot jūnijā pieļautās kļūdas, kas noveda pie šīs idejas noraidīšanas. Toreiz Eiropas medijos tika samērā plaši atspoguļoti arī šā plāna pretinieku argumenti, galvenais no kuriem bija – gatavība uzņemt nelegālos robežas šķērsotājus tikai iedrošina cilvēku kontrabandistus un potenciālos ekonomiskos migrantus. To, kas šis brīdinājums nav bijis velts, apliecina straujais bēgļu skaita pieaugums, lai gan situācija nedz Sīrijā, nedz Afganistānā, nedz Eritrejā beidzamo mēnešu laikā nav būtiski mainījusies. Tāpat avīzēs bieži parādījās attēli, kuros bija redzami jauni, spēkpilni vīrieši ar moderniem gadžetiem rokās, kuri no nabadzīgajiem Eiropas dienvidiem centās izlauzties uz turīgajiem ziemeļiem, intervijās žurnālistiem nekautrējoties apgalvojot, ka viņiem tas «pienākas».
Taču tagad uzsvars tiek likts uz žēlsirdību un humānismu. Beidzamo nedēļu laikā medijos dominē ziņas par Austrijā šosejas malā pamesto kravas automašīnu, kurā tika atrastas 71 bēgļa mirstīgās atliekas, Grieķijas piekrastē noslīkušo trīs gadus veco kurdu zēnu, necilvēciskajiem apstākļiem, ko nelegālajiem robežšķērsotājiem nākas jau pēc tāpat ilga un nogurdinoša ceļojuma izbaudīt Ungārijas «filtrācijas nometnēs», nežēlīgajiem ungāriem, kuri sadomājušies pienācīgi apsargāt savu robežu, viesmīlīgajiem austriešiem un bavāriešiem, kuri ieceļotājus cienā ar svaigiem augļiem un ledusaukstu ūdeni, un vēl Somijas premjeru Juhu Sipilu, kurš gatavs bēgļus izmitināt savā mājā.
Ministri nevienojas
Pēc sestdien Luksemburgā notikušās ES ārlietu ministru sanāksmes F. Mogerini ar nožēlu nācies atzīt, ka nekāda konkrēta vienošanās nav panākta, jo virkne valstu joprojām iebilstot pret obligāto kvotu mehānismu. Konkrēti solidaritātes grāvēji šoreiz netika nosaukti, taču domājams, ka starp tiem ir arī visas trīs Baltijas valstis. Un pavisam nešaubīgi arī tā dēvētā Višegradas grupa (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), pēc kuras piektdienas samita nepārprotami tika paziņots – šādā veidā krīzi atrisināt neizdosies.
«Ir jārisina principiāli jautājumi. Pašlaik taču faktiski notiek ļaužu masveida pārcelšanās no viena kontinenta uz citu. Ir jārunā par problēmas iemesliem, nevis redzamajām sekām,» sacījusi Polijas premjere Eva Kopača. Pēc viņas domām, obligāto kvotu sistēma novedīs vien pie tā, ka reizi pāris mēnešos vai pat reizi mēnesī ES amatpersonām nāksies tikties tikai tādēļ, lai niknos strīdos vienotos par kārtējo iebraucēju tūkstošu taisnīgo sadalīšanu pa valstīm. Interesanti, ka obligāto kvotu sistēmu neatbalsta arī Ungārija – valsts, kuras teritorijā šā gada laikā iekļuvuši aptuveni 115 000 nelegālo ieceļotāju, kuru ceļš lielākoties vedis no Grieķijas caur Maķedoniju un Serbiju. «Beidzamo mēnešu notikumi apliecina, ka migranti un viņu pārvadātāji runas par kvotām uztver kā savdabīgu ielūgumu,» skaidrojis Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto. Gan viņš, gan Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbans atgādinājuši, ka aiz ES robežām mīt miljoniem, pat desmitiem miljoni cilvēku, kuriem savienības valstu labklājība un sociālās nodrošināšanas sistēma šķiet gana pievilcīga, lai riskētu un dotos ceļojumā pāri Vidusjūrai. Ungārijas amatpersonas ir pārliecinātas, ka jādara viss iespējamais, lai stiprinātu ES ārējās robežas, un plāno līdz 15. septembrim pabeigt būvēt vismaz daļu robežžoga uz Ungārijas un Serbijas robežas, ko pašlaik nelegāļi spēj šķērsot itin vienkārši.
Arī Slovākijas premjers Roberts Fico licis uzsvaru uz nepieciešamību aizsargāt robežas. «Gadiem ilgi mēs esam stiprinājuši robežkontroli, daudzi kvalificēti speciālisti no ārzemēm bijuši spiesti pārvarēt dažādus birokrātiskos šķēršļus, lai saņemtu Šengenas vīzu, bet pēkšņi pašā Eiropas centrā bez jebkādas kontroles tiek ielaista vesela straume ļaužu, par kuriem nekas nav zināms,» viņš neizpratnē sacījis.
Labuma meklētāji
BBC norāda, ka šogad ES robežas nelegāli šķērsojuši jau vairāk nekā 350 000 patvēruma meklētāju. Viņu vidū ir gan bezpalīdzīgas un izmisušas sievietes un bērni no Āfrikas un Āzijas bruņoto konfliktu zonām, gan arī vīrieši spēka briedumā, kuru mērķis acīm redzami ir iekārtoties uz dzīvi kādā no turīgākajām ES valstīm, lai pēc tam uz to pakāpeniski varētu pārcelties daudzie radinieki. Pirmās kategorijas pārstāvji visbiežāk uzreiz pēc ierašanās Itālijā vai Grieķijā pieprasa bēgļu statusu un cenšas apliecināt, ka viņi ir tiesīgi uz to pretendēt. Savukārt otrajai grupai piederošie ir tie, kuri rada lielākās problēmas. Viņi nemaz neslēpj, ka negrasās palikt nabadzīgajā Grieķijā, Itālijā vai Ungārijā, bet vēlas nokļūt kādā no bagātākajām ES zemēm – Austrijā, Vācijā, Lielbritānijā vai Skandināvijas valstīs.
Šķiet, ka tieši otrajai grupai pieder daudzi no tiem tūkstošiem, kuriem pagājušās nedēļas nogalē izdevās no Ungārijas pārcelties uz Austriju vai Vāciju. «Beidzot esam Vācijā, paldies Allāham,» BBC televīzijā sacījis kāds patvēruma meklētājs, kuru gan īsti neapmierina piedāvājums palikt vienā no Minhenes bēgļu uzņemšanas centriem, jo Vācijas ziemeļos «dzīvo paziņas». Vīrietis, kurš esot «bēdzis no kara», sūkstās par to, ka Ungārijas patvēruma centrā viņam nācies dzīvot badā, jo tur gandrīz visās ēdienreizēs pasniegta gaļa, ko viņš principiālu apsvērumu dēļ neēdot. Jautāts, kādēļ pieprasījumu pēc patvēruma nav iesniedzis Grieķijā, ko sasniedzis caur Turciju, vai vismaz Ungārijā, šis bēglis pat neslēpj, ka vēlējies nokļūt Vācijas ziemeļos, jo zinot, ka tur par patvēruma meklētājiem pienācīgi rūpējas.
Sestdien vien Vācijā caur Austriju ieradās aptuveni 6000 bēgļu, vēl aptuveni tikpat daudz nelegālo ieceļotāju Vācijā gatavojās uzņemt vakar. Lai gan Vācijas valdības amatpersonas sacījušas, ka šis ir tikai «izņēmuma gadījums» un Dublinas vienošanās pamatprincipi paliek spēkā, Ungārijas valdība par šo izteikumu vīpsnā – pēc tam, kad Austrija un Vācija pašas atvēra robežas ieceļotājiem, strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuri nelegāli cenšas iekļūt Ungārijā no Serbijas. Lai gan tieši Ungārijai nākas saskarties ar šo imigrantu plūsmu, nav šaubu, ka tā lielākoties ir tieši Vācijas, Austrijas un citu turīgo ES valstu problēma – bēgļi meklē ceļus, lai nokļūtu šajās valstīs. Uz to Višegradas grupas līderu sanāksmē norādījis arī R. Fico – izrādās, ka trīs ceturtdaļas migrantu, kuriem Slovākijā pērn oficiāli piešķirts bēgļu statuss un patvērums, valsti pametuši, dodoties lielākas labklājības meklējumos. Ja tā, – kāda jēga no obligātajām kvotām?