Nepieciešama ciešāka Baltijas valstu sadarbība ne tikai ekonomiskajos, bet arī drošības un aizsardzības jautājumos, šādu vēlmi paužot nākamgad gaidāmajā Varšavas samitā, kur Baltijas valstīm ir jālūdz lielāka NATO klātbūtne reģionā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis minēto uzsvēris tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Ministre, piekrītot Vējoņa teiktajam, sacīja, ka ir atzinīgi vērtējami pagājušajā gadā notikušā Velsas samita rezultāti, taču tagad ir nepieciešama reāla to īstenošana. "Igaunijā vēlamies redzēt ne tikai ASV, kas, sākoties Krimas krīzei, reaģēja pirmās," sacīja Kaljurande.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī stratēģiskās komunikācijas jautājumi un NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos atklāšana Rīgā. Prezidents uzsvēra, ka Ukrainas konflikts apliecinājis stratēģiskās komunikācijas svarīgumu un šāda centra nepieciešamību. "Vēlos pateikties Igaunijai, jo esat vieni no septiņiem centra dibinātājiem un jūsu pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu tā izveidē," sacīja Vējonis.
Amatpersonas apsprieda abu valstu krievvalodīgo iedzīvotāju uzskatus par konfliktu Ukrainā, kā arī krieviski raidošo mediju telpu, norādot, ka arī šajos jautājumos ir nepieciešama ciešāka Latvijas un Igaunijas sadarbība. "Ir jāinvestē krieviski raidošo un rakstošo mediju satura un žurnālistikas kvalitātē, lai spētu konkurēt ar spēcīgo Krievijas izklaides saturu," norādīja Vējonis.
Sarunas laikā tika apspriesti arī abu valstu aizsardzības budžeti. Igaunijas ārlietu ministre apsveica Latviju ar apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu, lai līdz 2018.gadam tas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Sarunas laikā tika pārrunāta arī situācija uz abu valstu robežām - īpaši austrumu robežas, kur gan Latvijas, gan Igaunijas daļā šobrīd vērojams izteikts nelegālās imigrācijas spiediens.
Tāpat Vējonis atkārtoti izteica nosodījumu par Krievijas tiesas spriedumu Igaunijas drošības policijas virsnieka Estona Kohvera lietā un pauda gatavību sniegt starptautisku atbalstu Igaunijai. Kaljurande pateicās par Latvijas atbalstu un uzsvēra, ka šāds tiesas spriedums ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Valsts prezidents arī sveica Kaljurandi ar Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienu, kas tiek svinēta 20.augustā, un uzsvēra, ka Baltijas valstu savulaik izvēlētais neatkarības ceļš ir bijusi pareizā izvēle. "Lai gan arī citas bijušās Padomju Savienības republikas atguva brīvību, tomēr tikai Baltijas valstis patiesi kļuva neatkarīgas," pauda prezidents.
LETA jau vēstīja, ka NATO dalībvalstis no Austrumeiropas novembrī rīkos samitu, lai apvienotu spēkus lielāku drošības garantiju iegūšanai savam reģionam, pirmdien pavēstījis jaunā Polijas prezidenta Andžeja Dudas kancelejas valsts sekretārs Kšištofs Ščerskis.
Ščerskis kārtējo reizi mudināja palielināt NATO militāro klātbūtni Polijā, lai atturētu Krieviju no jebkāda veida agresijas. Polija un Baltijas valstis, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, jau labu laiku pieprasa, lai to teritorijās tiktu pastāvīgi izvietotas NATO vienības, nostiprinot alianses austrumu flangu.
Taču Vācija un vairākas citas NATO dalībvalstis, bažījoties par Maskavas reakciju, pretojas šīm prasībām, tā vietā piedāvājot intensificēt kopīgos militāros manevrus, uz Austrumeiropas valstīm nosūtot vienības, kas tur uzturas tikai rotācijas kārtībā.