Rasnačs: Drīzāk Vienotība ir pārkāpusi koalīcijas līgumu

Būdams atvaļinājumā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nonāca tādā mediju uzmanības lokā, kādā nebija bijis, rosoties amatā kopš valdības apstiprināšanas, daļa sabiedrības pat prasīja viņa demisiju saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu pedofiliem.

Par šo tēmu, kā arī pēdējā laikā sakaitēto bēgļu jautājumu un to, kā Nacionālās apvienības (NA) aktivitātes, dažādiem līdzekļiem vēršoties pret valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu, ietekmē valdības stabilitāti un iespējamo premjeres Laimdotas Straujumas nomaiņu, Neatkarīgās intervijā ar Dzintaru Rasnaču (NA).

– Jūs pats nepiedalījāties piketā pie valdības pret bēgļu uzņemšanu – neredzat pamatu protestiem?

– Redzu pamatu iebildēm pret procedūru, kādā lēmums par bēgļiem tika pieņemts. Tam sabiedrību vajadzēja gatavot jau laikus, informēt par riskiem, ārkārtīgi augsto organizētās noziedzības līmeni cilvēku kontrabandā. Man ir bažas, ka mūsu iestāžu spējas nav tik augstas, lai atšķirtu imigrantu no bēgļa, kas droši iekļausies Latvijas sabiedrībā, no tāda, kurš būs orientēts veidot separātas kopienas ar atsevišķām kultūrtelpām, kas radīs apdraudējumu latviskajai un eiropeiskajai kultūrtelpai. Aina, kas notiek, piemēram, Parīzes priekšpilsētās, Londonā, vairākās Zviedrijas pilsētās, nav iepriecinoša – grautiņi, nemieri, sava dzīvesveida uzspiešana vietējai kultūrtelpai, islāma radikalizācija.

– Domājat, ka tie 250 bēgļi, kuri turklāt neieradīsies vienā gadā, mums radīs šādus draudus, grautiņus?

– Uzreiz nē, bet ar to jau nebūs pielikts punkts! Manuprāt, Eiropas Komisija ir devusi zaļo gaismu cilvēku kontrabandas aktivizēšanai. Lielākais uzsvars ir jāliek uz cēloņu apkarošanu, nevis cīņu ar sekām, kas ir tikai šķietama. Baidos, ka te var veidoties atsevišķas kopienas, kas piesaistīs arvien vairāk cilvēku, jo Šengenas zonas iekšienē var brīvi pārvietoties. Imigranti virzās uz vietām, kur ir lielāki sociālie pabalsti, kur viņiem jau ir nostabilizējušās separātas kopienas, kādu mums vēl, paldies Dievam, nav.

– Tad jau viņi drīzāk brauks prom!

– Tas būtu vēlams, bet baidos, ka īstenosies tā pati realitāte, kas daudzviet citur. Man ir lielas bažas par islāma radikalizāciju, kā tas noticis lielā daļā Eiropas valstu.

– Jūsuprāt, mums vispār nevajadzētu uzņemt šos bēgļus?

– Mūsu iestādes jau ir pārslogotas ar tiem imigrantiem, kuri mēģina ienākt caur kaimiņvalstu robežām! Mums jāpiedalās tajās operācijās, kas cīnās ar imigrācijas cēloņiem, tur jāsolidarizējas ar citām Eiropas valstīm. Esošā rīcība ir tikai ilūzija, ka mēs kaut ko solidāri sadalām.

– Vai ilūzija nav arī domāt, ka atrisināsim kaut daļu Āfrikas valstu problēmu? Turklāt – kur likt jau esošos bēgļus?

– Esošajiem bēgļiem ir nepieciešama izmitināšana valstīs, kurās ir līdzīgas tradīcijas un kultūrvēsturiskā telpa, kas lielākoties ir kaimiņvalstis – Turcija, Libāna...

– Cik vēl miljonus var uzņemt viena maza Libāna?

– Kur viņu ir pārāk daudz, kā Libānā, jāiedarbina citi mehānismi. Tos imigrantus, kuri vēlas nokļūt labākos dzīves apstākļos Eiropā, interesē iegūt uzturēšanās atļauju un pēc tam pasi, vienalga kā. Turklāt vairākās Eiropas valstīs ir ļoti augsta korupcija bēgļu lietu izskatīšanā. Skatāties seriālu Lillehammere? Tur arī ir par šādām korumpētām amatpersonām.

– Šķiet, esat filmas saskatījies!

– Tur atklājas, ka pat Norvēģijā tā ir problēma! Tad jau mūsu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir salīdzinoši vismazāk korupcijas riskam pakļauta. Bet, kas notiek Grieķijā, Itālijā, – to būtu vērts papētīt!

– Vai jūsu partijas vadītā Kultūras ministrija (KM) varēs izstrādāt un īstenot bēgļu integrācijas politiku ar šādu apvienības nostāju? Nebūtu jāmaina kultūras ministrs?

– Tas ir liberāļu izplatīts uzmanības novēršanas veids – KM neatbild par bēgļiem.

– Tā atbild par integrācijas politiku!

– Par to atbildīga visa valdība kopumā! Varat rakstīt nez kādus integrācijas plānus, bet, ja nebūs konkrētu izpildvaras sviru, tos nekad nerealizēsiet! Šobrīd galvenās atbildīgās ministrijas par bēgļiem ir Ārlietu un Iekšlietu ministrijas, un rādīšana ar pirkstu uz kultūras ministru ir mērķtiecīga uzmanības novēršana.

– Kritiski izsakāties par ekonomiskajiem bēgļiem, līdzīgi kā TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, kurš paudis, ka katrai tautai jādzīvo savā dzimtenē. Vai tas nav spļāviens sejā no Latvijas aizbraukušajiem simtiem tūkstošiem cilvēku?

– ES ir brīva darbaspēka pārvietošanās tiesības, un nevajag jaukt trešo valstu pilsoņu imigrāciju uz ES ar ES iekšējo migrāciju! Ja te atbrauc poļi, ungāri, rumāņi, vācieši vai speciālisti no transatlantiskās telpas, ASV, Kanādas, par to tikai priecājos, jo viņi palīdz mūsu tautsaimniecības attīstībai.

– Mūsu iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis teicis, ka varēsim braukt uz bēgļu nometnēm un atlasīt tos bēgļus, kas būtu noderīgi mūsu tautsaimniecībai, spējīgi integrēties. Neticat tam!

– Kaut jel tā būtu! Esmu runājis ar Latvijas evaņģēliski luterisko, Latvijas katoļu baznīcu, arī baptistu baznīcas vadības pārstāvjiem, kuri gatavi mazināt tos riskus, kas ir saistīti ar islāma radikāļu plūsmu uz Latviju. Viņu misionāri strādā daudzās zemēs, palīdzot bēgļiem, un viņi vietējās kopienās redz, kurš ir radikāls islāmists vai kurš iekļaujas kopienā.

– Tad jūs vairāk paļaujaties uz kristīgo konfesiju spēju bēgļu atlasē nekā mūsu oficiālajiem dienestiem, kuru prasmes atšķirt, kas ir kas, jūs intervijas sākumā apšaubījāt?

– Gan, gan. Mūsu dienestiem ir pieredze saistībā ar tiem, kas šķērso kaimiņvalsts robežu, bet nav pieredzes ar Tuvo Austrumu imigrantiem, kur nu vēl imigrantiem no Ziemeļāfrikas! Baznīca ar valsti vienmēr ir sadarbojusies un sadarbosies.

– NA ir atmetusi ideju par vēršanos Satversmes tiesā (ST) saistībā ar valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu vai tā vēl tiek gatavota?

– Cik juristu, tik viedokļu – es personīgi, tāpat kā Egils Levits, neredzu te Satversmes pārkāpumu.

– Nedomājat, ka ar opozīcijas pieprasījuma atbalstīšanu, ar draudiem vērsties ST, NA atbalstu piketam jūsu partija būtu pārkāpusi koalīcijas līguma burtu vai garu?

– Nekādā gadījumā! Tieši otrādi, jautājumu neapspriežot un neizvērtējot, drīzāk pārkāpuma pazīmes var saskatīt šā jautājuma virzītāju rīcībā. Bēgļu uzņemšana saistās ar papildu izdevumiem budžetā –tas jālemj koleģiāli. Šis jautājums tikpat bieži, cik to skatīja valdības slēgtajās sēdēs, bija jāskata koalīcijas padomē, kur tas tika skatīts tikai vienu vai divas reizes.

– Cik vajadzēja?

– Grūti pateikt. Bet neuzskatu, ka pikets vai NA nostāja apdraudētu valdību, tas ir politisko konkurentu izplatīts mīts. Piketā redzu aicinājumu valdībai turēt stingru stāju un prasības. Valdība ļoti labi nostrādāja, kad no obligātās kvotu sistēmas pārgāja uz brīvprātīgo sistēmu, un nākamais solis, kas jāsper, – stingri jānosaka, ka Latvijā ir piešķirams tikai alternatīvo bēgļu statuss. Tas nozīmē, ka bēgļa statuss ir uz laiku, līdz viņa mītnes zemē beidzas karadarbība, un tad viņš brauc atpakaļ.

– Esat retvītojis politologa Jāņa Ikstena atziņu: «Kas var nogāzt Straujumas valdību? Tikai Āboltiņas kāre uz augstiem amatiem.» Piekrītat tam?

– Pilnībā! Visas sarunas, kuras man ir bijušas gan koalīcijā, gan citviet, liecina par to, ka Āboltiņa ir absolūti nepiemērota kādām vienojošām funkcijām starp dažādi vai līdzīgi domājošiem cilvēkiem. No Vienotības šāds vienojošs cilvēks ir Laimdota Straujuma – viņai ir cieņpilna attieksme pret ikvienu ministru un koalīcijas partneri. Tur nav naida, neiecietības dzirksts, nav šīs nesavaldības. Politikā jābūt cilvēkam ar paškritiskāku attieksmi pret sevi, ar cieņpilnu attieksmi pret partneriem.

– Esat manījis nopietnas indikācijas, ka Āboltiņa varētu kļūt par premjeri?

– Politiķe Rasma Kārkliņa no Vienotības medijos izteikusies par to, kas notiek Vienotības iekšienē, ka tiek gatavota premjera nomaiņa. Es tur redzu zināmas paralēles ar Viļa Krištopana valdīšanas laiku, kad 1999.–2000. gadā Tautas partijas ietekmē Latvijas ceļš vienkārši uzmeta Krištopanu. Kā ietekmē šie procesi notiek pašlaik, neteikšu, man vēl ir pārāk maz informācijas.

– Vai tā ietekme ir pietiekami spēcīga, lai šo varas apvērsumu īstenotu?

– Valdības stabilitāte ir atkarīga no procesiem Vienotības iekšienē. Līdz ko Vienotība nostāsies un ar abām rokām atbalstīs pašas apstiprināto valdību un premjeri, problēmu nebūs. NA nav izteikusi nekādus pārmetumus premjerei.

– Arī budžeta veidošana neradīs problēmas valdībai?

– Tur saskatu vairāk risku no to ministriju puses, kuru jomas šobrīd nav prioritāras.

– Būdams atvaļinājumā, gandrīz tikāt atstādināts, vismaz daļa sabiedrības prasīja jūsu demisiju. Redzat savu atbildību par maigajiem tiesu spriedumiem dzimumnoziedzniekiem, kas bijuši ne tikai Liepājas pedofilu lietā?

– Par tiesas ietekmēšanu amatpersonām paredzēta kriminālatbildība, tajā pašā laikā Satversme dod man tiesības paust viedokli. Uzskatu, ka pedofiliem ir jāsēž cietumā un viņiem ir vajadzīga stingra sociālā korekcija. Likumi mums ir gana labi, bet vienmēr var būt labāki. Tāpēc TM kopā ar virkni tiesībaizsardzības iestāžu un nevalstiskajām organizācijām akceptēja darba grupas priekšlikumus par stingrākām sankcijām visos pantos par dzimumnoziegumiem. Arī par netiklām darbībām sankcijas padarītas stingrākas – tagad būs vienīgi brīvības atņemšana plus obligātā probācija, kas paaugstināta tāpat kā maksimālais termiņš brīvības atņemšanai.

– Tajā skaitā par netiklām darbībām būs automātiski cietumsods vai tur tomēr tiks šķirots, cik netikli, cik liels kaitējums radīts, kura apmēru nereti sākotnēji vēl grūti noteikt?

– Jā, cietumsods, un tā bardzība būs atkarīga no tā, ko tiesa būs konstatējusi. Bet šie tiesas procesi nebūs atklāti, jo bērns, kas ir izmantots, cietīs vēlreiz no publiskošanas visu mūžu.

Rosinām arī pagarināt noilgumu dzimumnoziegumiem – ja pēdējos grozījumos bija 20 gadu, tad tagad tie būs 20 gadu pēc pilngadības sasniegšanas un par sevišķi smagiem dzimumnoziegumiem pret bērniem – 30 gadu pēc pilngadības sasniegšanas.

– Kāpēc vispār šis noilgums vajadzīgs?

– Jo ilgāks laiks pagājis kopš nozieguma izdarīšanas, jo sarežģītāk vai bieži pat neiespējami to pierādīt. Domāju, ka par sevišķi smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, noilgums būtu atceļams, tāpat kā tas ir Igaunijā un Somijā.

Tagad arī neziņošana par noziegumu tiek kvalificēta kā smags noziegums ar kriminālatbildību.

– Jūs arī, tāpat kā Valsts probācijas dienests, neatbalstāt publisku dzimumnoziedznieku reģistru?

– Soda reģistra dati ir pieejami bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, tiesībaizsardzības iestādēm. Jau daudzus gadus ir spēkā norma, kas ļauj iestādes vadītājam, kura darbības jomā ir darbs ar bērniem, pieprasīt informāciju par jebkuru darbinieku.

– Jautājums, vai man ir tiesības pieprasīt to par kaimiņu, ja man viņš šķiet aizdomīgs?

– Ja tas kaut kādā veidā skars jūsu ģimenes drošību, tad caur bāriņtiesu vai policiju jūs varētu to panākt. Ja tas skars konkrētā cilvēka ģimenes iekšējo dzīvi, piemēram, veidojas jauna ģimene un tajā ienāk pedofils, partnerim būs tiesības to uzzināt bāriņtiesā.

– Izklausās nereāli.

– Jebkurā gadījumā publiskošana nesasniedz tik labus rezultātus kā šī puspubliskā datubāze.

– Jūs atbalstītu dzimumnoziedznieku kastrāciju?

– Viņu lielākā vēlme ir vardarbīgi kādu pakļaut, un viņš no vardarbīgas seksuālas pakļaušanas uzsāk citu vardarbību. Otrkārt, par ķīmisko kastrāciju ir jāmaksā ilgstoši, 5000 eiro mēnesī no valsts budžeta par notiesāto. Kastrācija arī ir iespējama tikai ar pašas personas piekrišanu kā alternatīva cietumsodam. Valsts varētu uzņemties kādu pilotprojektu, lai parādītu sabiedrībai, kas ar tādu cilvēku notiek, bet citviet cilvēku vārdi, kuriem veikta kastrācija, nav publiskoti, līdz ar to tādam pilotprojektam nebūtu nozīmes. Pietiek ar pētījumiem, kuri pamatā liecina, ka šis līdzeklis sevi neattaisno. Recidīva procents dzimumnoziedzniekiem, kuri izgājuši caur mūsu probācijas dienestu, ir 4%, kas ir viens no zemākajiem Eiropā.

– Zinot augsto dzimumnoziegumu latentumu, šos datus gan varētu apšaubīt.

– Jā, tomēr labi darbojas tiesībaizsardzības iestāžu anonīmie tālruņi, cilvēki ziņo, un bāriņtiesas uzsāk novērošanu.

– Vai sabiedrības reakcija uz šo spriedumu ar piketiem un gatavību linča tiesai labi nenodemonstrēja vispārēju neuzticēšanos tiesu varai? Ko darīsiet, lai vairotu uzticēšanos?

– Prokuratūra Latvijā ir neatkarīga, TM nav tiesības to ietekmēt. Ja prokuratūra izvirza apsūdzību pēc viena panta, tiesai nav tiesību piemērot apsūdzību pēc cita, bargāka. Kāpēc netiek pamanīts, ka tiesa piesprieda divreiz augstāku soda mēru nekā prasīja prokuratūra? Virsrakstiem presē vajadzēja būt pavisam citādiem – tiesa piespriež pedofiliem divreiz bargāku sodu nekā prasa prokuratūra!

– Vai sakritība, ka laikā, kad VDK zinātniskās izpētes komisija, nogurdināta no dažādiem šķēršļiem tās darbībai, arvien aktīvāk runā par čekas maisu publiskošanu, politiķi pēkšņi rosina lustrāciju?

– Sabiedrība tiek barota ar mītiem, meliem, puspatiesībām. Šobrīd vismaz 18 likumu ierobežo to personu darbību, kuras aktīvi sadarbojušās ar okupācijas režīmu. Visi tiesnešu, prokuroru amatu kandidāti, drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki, Valsts kontroles amatpersonas, militārpersonas, diplomātiskā un konsulārā dienesta, KNAB amatpersonas un darbinieki nevar ieņemt amatus, ja konstatēta sadarbība ar VDK. Ir vēl virkne grupu, kurām jāziņo par sadarbību, bet kuras var ieņemt amatus, piemēram, Saeimas deputāti. Šie cilvēki ir ārpus aizdomu ēnas, un jebkādi pārmetumi, ka viņi ir maisos, ir apvainojumi valsts pārvaldei kopumā. Tie, kas teorētiski varētu būt VDK maisos, ir cilvēki ārpus valsts pārvaldes – biznesa struktūrās, akadēmiskajās aprindās, arī presē var būt.

– Ja cilvēki, kas strādā minētajās struktūrās, ir pārbaudīti, tad, pēc jūsu domām, aģentu vārdu publiskošana nav nepieciešama?

– Uzskatu, ka no 2018. gada ir obligāti jāpublisko, izņemot to personu vārdus, kuri paši piesakās. Bet ierobežojumi ieņemt noteiktus amatus tik un tā viņiem jāsaglabā un ierobežojumu termiņš uz noteiktiem amatiem jāsaglabā. Gribētos uzklausīt drošības iestāžu un komisijas viedokli – manuprāt, tieši tām lustrācijas likums visvairāk vajadzīgs. Mums ir ziņas tikai par daļu no ziņotājiem, un, ja šī informācija ir mūsu austrumu kaimiņam, tas var ar to manipulēt, bet, ja cilvēks pats piesakās, viņš nonāk zināmā valsts aizsardzībā un nav tik ietekmējams.