Darba grupa bēgļu uzņemšanai plāno pirmo sēdi

© scanpix.ee

Nākamnedēļ uz pirmo sēdi plāno sanākt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, pastāstīja iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma.

Konkrēts datums grupas pirmajai sēdei vēl tiks precizēts.

Lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.

Darba grupas locekļi ir Ārlietu, Labklājības, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valsts sekretāri.

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā var pieaicināt ministriju un nozaru ekspertus, kā arī pieprasīt un saņemt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju.

Iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Darba grupas sekretariāta funkcijas veic un darbu organizē Iekšlietu ministrija.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī nesen Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē Briselē ministri vienojās par 54 760 bēgļu uzņemšanu un līdz gada beigām būs jāvienojas par vēl 7744 patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijas nostāja nav mainījusies, proti, Latvijas nosauktais bēgļu skaits paliks nemainīgs, un nav plānots uzņemamo bēgļu skaitu palielināt.

Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas. Pirmos bēgļus plānots uzņemt no Itālijas, jo Grieķija vēl nav gatava šo procesu sākt, šodien norādīja Kozlovskis.

Latvijai būs iespēja noraidīt patvēruma meklētāja pieprasījumu, ja tiks konstatēts risks nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

 

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais