Dombrovskis: Eirozona ir gatava izvērtēt Grieķijas parādu
Eirozonas valstis ir gatavas izvērtēt Grieķijas parāda nosacījumus, tiesa, nepieļaujot pamatsummu norakstīšanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Runājot par Grieķijas parāda ilgtspēju un restrukturizāciju, Dombrovskis atgādināja, ka EK nav Grieķijas kreditors, bet Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un eirozonas valstis, ieskaitot Vāciju, ir. "Tas ir jautājums vairāk pašiem kreditoriem," lakoniski norādīja politiķis, piebilstot, ka pastāv SVF ziņojums, kas norāda uz parāda restrukturizācijas nepieciešamību. Viņš gan vērsa uzmanību uz faktu, ka SVF savos ziņojumos vienmēr uzsver nepieciešamību restrukturizēt citu kredītus, nevis savus.
"Tam ir būtiska nozīme, bet citiem kreditoriem šajā jautājumā ir cits viedoklis. Kas attiecas uz procedūru, jau 2012.gada novembrī eirogrupa pieņēma lēmumu pēc otrās aizdevumu programmas sekmīgas pabeigšanas atgriezties pie jautājuma pie Grieķijas parāda nosacījumiem, skatoties, vai ir nepieciešamība un iespēja tos atvieglot," sacīja politiķis.
Tāpat Dombrovskis skaidroja, ka programma nav pabeigta un šī piedāvājuma nebija uz galda, bet pēdējā eirosamitā piedāvājums tika atjaunots, tiešā tekstā atsaucoties uz minēto lēmumu. "Balstoties uz secinājumiem, eirozonas valstis ir gatavas izvērtēt parāda nosacījumus, tiesa, nepieļaujot pamatsummu norakstīšanu," viņš sacīja.
Savukārt, runājot par parāda ilgtspēju, EK pārstāvis atzina, ka jāvērtē ne tikai parāda pret iekšzemes kopproduktu (IKP) līmenis, kas Grieķijai ir augstākais Eiropas Savienībā (ES), bet arī valsts parāda nosacījumi. Dombrovskis uzskata, ka tie Grieķijai ir ļoti labvēlīgi - ilgi atmaksas termiņi, zemas procentu likmes, kā arī kredītu brīvdienas.
"Faktiski Grieķijai līdz 2020.gadam nav jāatmaksā eirozonas valstu kredītu procenti un līdz 2023.gadam nav jāatmaksā pamatsummas. Līdz ar to pašreiz eirozonas aizdevums nekādu slogu Grieķijas ekonomikai nerada, kā rezultātā Grieķijas valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir ap 4% no IKP. Tas ir zemāk nekā Itālijai vai Portugālei, kurai nomināli ir zemāks parāda pret IKP līmenis," uzsvēra Dombrovskis.
Savukārt, vaicāts par privāto aizdevēju gatavību palīdzēt Grieķijai, redzot valsts kopējā parāda apjomu, politiķis vērsa uzmanību, ka tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai Grieķija atjaunotu savu ekonomikas izaugsmi. "Ja mēs paskatāmies pēc iepriekšējiem aprēķiniem, ja nemaldos, 2020. vai 2022.gadā parādam bija jāsasniedz 120% no IKP, kas bija, ja tā var teikt, panesams līmenis. Tieši tāpēc no mūsu puses esam sarunās uzsvēruši, ka Grieķijas valdībai ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā tā iziet no finanšu ekonomiskās krīzes, atjauno finanšu stabilitāti un izaugsmi," pauda Dombrovskis.
"Tikai tādā veidā - caur ekonomikas izaugsmi, ievērojot fiskālo disciplīnu, - būs iespējams mazināt šo parāda pret IKP sloga samazināšanos. Tieši tādēļ trešā aizdevuma programma nāk ar būtiskiem nosacījumiem ne tikai taupības jomā, bet arī strukturālo reformu jomā, kā arī Grieķijas ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanā," viņš rezumēja.