Zariņš prasa skaidrot noslepenoto atbalstu "grieķu ballītei"

© F64

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) ir jāskaidro, kādēļ "valdība slepeni un vienpersoniski" pieņēmusi "Latvijas nacionālo pozīciju" Grieķijas finansēšanas jautājumā, kuras teksts ir noslepenots, uzskata Saeimas opozīcijas partijas "Saskaņa" deputāts Ivars Zariņš. Viņš arī aicina pārfinansēt Latvijas aizņēmumu.

Tā vietā, lai slepeni lemtu par Latvijas nacionālās pozīcijas formulējumu par finanšu palīdzības sniegšanu Grieķijai, Latvijas valdībai vispirms būtu jāprasa starptautiskajiem aizdevējiem iespēju pārfinansēt Latvijas aizņēmumu, kas esot nesamērīgi dārgs, salīdzinot ar esošo situāciju finanšu tirgos. Piemēram, Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma likme Latvijai ir 3,375%, kas ir apmēram desmit reizes dārgāk nekā pašlaik finanšu tirgos kotētais likmju līmenis šādam aizdevumam, apgalvo Zariņš.

"Latvijai, kura paklausīgi un kārtīgi ir izpildījusi visas aizdevēju prasības, no EK būtu tikai taisnīgi un solidāri nodrošināt vismaz ne sliktākas aizdevuma likmes, kādas tās būs pieejamas Grieķijai," izteicies Zariņš, "Latvijas aizņēmuma pārfinansēšana radītu papildu fiskālo telpu valsts budžetā vairāku desmitu miljonu apmērā, tādējādi radot iespēju risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē, izglītības sistēmā un citās jomās, kur pašlaik nekas netiek darīts, jo valdībai tam neesot iespējams atrast finansējumu." Viņš vērsies pie Straujumas ar jautājumu, vai tas tiek darīts.

Tāpat Straujumai jāskaidro, kādēļ valdība slepeni un vienpersoniski pieņēmusi "Latvijas nacionālo pozīciju" Grieķijas finansēšanas jautājumā, turklāt šī lēmuma teksts ir noslepenots. "Vairākās ES valstīs nepieciešams parlamenta balsojums saistībā ar jauno aizdevuma programmu Grieķijai. Latvijā par to nav lēmusi pat Saeimas Eiropas lietu komisija, kura apstiprina Latvijas nacionālas pozīcijas - kā gan to var nosaukt par Latvijas nacionālo pozīciju, ja šādu pozīciju EK nemaz nav pat redzējusi. Nesaskaņojot ar Saeimu savu slepeno lēmumu, valdība visiem Latvijas nodokļu maksātājiem liek uzsaukt Grieķijai nebeidzamo "ballīti", kurā Latvija atšķirībā no citiem aizdevējiem nav piedalījusies," norāda Zariņš.

Viņš norāda, ka uz šiem grābekļiem Latvija jau ir stāvējusi - pavisam nesen valdības vadītāja "ar putām uz lūpām" stāstīja, ka Latvija nekādā ziņā nepiekritīs "bēgļu kvotām". "Nepagāja pat mēnesis, kad vieni no pirmajiem mēs paši pieteicāmies uz tām. Turklāt, kā izrādās, bez mazākās sajēgas par to, kā uzņemsim, kā nodrošināsim viņu uzturēšanu, integrēšanu sabiedrībā," valdību kritizē politiķis. Viņam esot bažas, ka analoga situācija kā ar "bēgļu jautājumu", tagad tiek veidota attiecībā uz "palīdzību Grieķijai" - lai demonstrētu apņemšanos, par kuru nemaz nav pat domāts, kā izpildīt.

Lai novērstu šīs bažas par valdības nekompetenci un mazspēju rīkoties un rūpēties par Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, pieņemot kārtējo slepeno lēmumu, Zariņš prasa Straujumai iesniegt valdības lēmuma pilnu tekstu, kā arī skaidrot, kā tieši ir plānots vērtēt EK un Grieķijas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības sniegšanu, kas un kā izvērtēs Grieķijas spēju un vēlmi atdot nesamērīgo, milzīgo aizdevumu. Tāpat politiķis vēlas uzzināt, kādas ir garantijas, ka varēsim savlaicīgi iegūt informāciju par sarunu gaitu un rezultātiem, un pēc kādiem kritērijiem, un kā vērtējot valdība gūs pārliecību, ka Latvijas dalība Grieķijai piedāvātajā palīdzības programmā neatstās ietekmi uz Latvijas valsts budžetu.

Kā ziņots, valdība finanšu ministram Jānim Reiram (V) devusi mandātu, lai kopā ar Eiropas institūcijām lemtu par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai.

Svarīgākais