Krievija atdzīvina Padomju Savienības ideju par ietekmi pasaules okeānos
Krievija pašlaik mēģina atdzīvināt Padomju Savienības laikā pausto ideju par valsts ietekmes palielināšanu visos pasaules okeānos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Lūgts komentēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina apstiprināto jauno Krievijas Jūras doktrīnu, kas pieņemta "starptautiskās politiskās situācijas pārmaiņu dēļ", Daukšts sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka Krievija demonstrē jau Padomju Savienības laikā pausto ideju, ka "valsts karogam jābūt redzamam visos pasaules okeānos".
Viņš arī pauda uzskatu, ka Krievija šādā veidā mēģina rast līdzsvaru ar ASV. "Krievija sāk uzskatīt, ka Jūras kara flote un karaspēks ir viens no ģeopolitikas instrumentiem. Arktika kļūst par nākamo konflikta zonu starp lielvalstīm - Kanādu, Norvēģiju, Dāniju, ASV, kā arī pašu Krieviju, kas paplašina savu militāro klātbūtni, izvietojot militārās lidostas," skaidroja politologs, piebilstot, ka Arktikā ir milzīgas gāzes krātuves ar ievērojamu potenciālu, bet Krievija tagad ar vien vairāk vēlēsies pierādīt, ka tai šajā reģionā ir arī savas ekonomiskās intereses.
"Krievija vēlas parādīt, ka ziemeļu reģions ir viens no tālākajiem Krievijas ekonomiskās varenības potenciālajiem reģioniem," uzsvēra Daukšts.
Runājot par Vidusjūru, politologs vērsa uzmanību, ka arī šis reģions ir viens no Krievijas ģeopolitikas stratēģiskajiem punktiem. "Pēc visām teorētiskajām nostādnēm, Vidusjūra ir centrālais Eiropas pārvaldes punkts, jo tā savieno Āfrikas un Tuvo Austrumu reģionus. Tāpat tas ir arī viens no Eiropas ģeopolitiski stratēģiskajiem punktiem, tādēļ Krievijas mērķis varētu būt vājināt Eiropas, bet pastiprināt Krievijas nozīmi šajā reģionā," rezumēja Daukšts.
Jau ziņots, ka Putins apstiprinājis jaunu Krievijas Jūras doktrīnu, svētdien paziņoja vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Jaunā doktrīna pieņemta "starptautiskās politiskās situācijas pārmaiņu dēļ", viņš norādīja. Izmaiņas arī noteikusi nepieciešamība atjaunot Krievijas klātbūtni Vidusjūrā. Tā radusies pēc Krimas pievienošanas Krievijai, skaidroja Rogozins.
Īpaša uzmanība dokumentā pievērsta Atlantijas virzienam, ņemot vērā "NATO paplašināšanos uz austrumiem un Ziemeļatlantijas alianses infrastruktūras radīšanu līdzās Krievijas robežām".
Dokumentā arī paredzēta Krievijas atomledlaužu flotes izveidošana Arktikas apgūšanai, sacīja Rogozins.