Darba grupas, kuras uzdevums būs risināt ar bēgļiem saistītus jautājumus, veidošana ir novēlota, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
"Darba grupa skrien vilcienam nopakaļ, un zināmā mērā vilciens ir aizgājis," sarunā ar aģentūru LETA norādīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka patlaban pats galvenais ir strādāt pie tā, lai neatkārtotos līdzīgas situācijas, kad bez detalizētas diskusijas Saeimā un tās piekrišanas valdība sniedz garantijas šādos sarežģītos jautājumos, jo īpaši tad, ja nav skaidrības par to, kas un kā tiks darīts.
Mūrniece skaidroja, ka valdība līdz šim nav izdarījusi savu mājasdarbu, turklāt komunikācija ar sabiedrību ir bijusi vāja - cilvēkiem nav skaidrots, kas un kāpēc tiek darīts. Nav skaidrots, kādā veidā notiks bēgļu uzņemšana, vai ir apzināti dažādi riski, sacīja Mūrniece.
Patlaban vēl aizvien neesot skaidrības arī par uzņemamo bēgļu kopskaitu - vai minētie 250 cilvēki nozīmē indivīdus, kuri vēlāk varēs uz Latviju atgādāt arī savas ģimenes, vai arī tās jau ir veselas ģimenes.
"Es saprotu sabiedrības bažas - arī man šī neskaidrība rada ļoti lielas bažas par to, kā šī situācija Latvijā tiks risināta - vai ir runa par vienreizēju pasākumu, vai šis būs precedents, kas pavērs ceļu jaunām bēgļu uzņemšanām. Arī uz šiem jautājumiem trūkst īstu atbilžu," sacīja Mūrniece, piebilstot, ka arī pati pievienojas tai sabiedrības daļai, kas uzdod šos jautājumus valdībai.
Mūrniece uzsvēra, ka sabiedrība gaida atbildes no valdības, tādēļ tās ir jāsniedz, turklāt godīgas un īstajā laikā.
"Diemžēl tā tas nav noticis, un valdība šajā ziņā īstenoja tādu kā strausa politiku," norādīja Mūrniece, turpinot, ka arī daudziem parlamentāriešiem nav atbilžu.
Kā ziņots, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) padomniece Daiga Holma.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.