Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas paudusi bažas par to, ka Latvijai nav izstrādāts rīcības plāns bēgļu integrācijai, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņasprāt šāda politika ir nepieciešama, jo cilvēki Latvijā ierodas no valstīm, kur ir dažādas kultūras un valoda. VK esot bažas ir par to, kā šīs personas tiks integrētas Latvijā. Pašlaik ar bēgļiem pārsvarā nodarbojas nevalstiskās organizācija. Šo organizāciju pārstāvji esot pauduši, ka bez nopietnas palīdzības, bēgļi nespēj integrēties.
Par šādas rīcības politikas nepieciešamību VK esot ziņojusi šī gada februārī. Taču tikai tagad nolemts izveidot darba grupu, kas izstrādās nepieciešamos priekšlikumus.
Kā ziņots, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) padomniece Daiga Holma.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistīta Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.