Grieķijas parlaments trešdien balsos par kreditoru pieprasīto reformu otro daļu, kuru nepieciešams apstiprināt, ja valsts vēlas saņemt jaunu glābšanas programmu.
Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vēlas noformēt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo glābšanas programmu līdz 20.augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
Pirmdien Grieķija veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ECB un Grieķijas Centrālajai bankai kopumā 6,8 miljardu eiro apmērā.
Šos maksājumus bija iespējams veikt, pateicoties ES Grieķijai piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
Kā ziņots, Grieķijas valdība otrdien parlamentā prezentēja likumprojektu kreditoru pieprasīto reformu otrajai daļai.
Sagaidāms, ka šis balsojums vienlaikus būs jauns pārbaudījums Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš jau saskārās ar deputātu pretestību viņa vadītajā partijā "Syriza", kad parlaments pagājušajā nedēļā balsoja par pieprasīto reformu pirmo daļu.
Otrajā likumprojektā ietverta ES direktīva, kas tika pieņemta pēc finanšu krīzes Kiprā 2013.gadā un kura garantē banku noguldījumus līdz 100 000 eiro, kā arī civilo tieslietu reformas, kas paredz paātrināt juridiskos procesus un samazināt to izdevumus.
Grieķijas civildienesta ierēdņu arodbiedrība ADEDY jau paziņojusi, ka trešdien rīkos protesta akciju pret šo likumprojektu.
Kā vēstīts, Grieķijas parlaments pagājušās ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.
Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.