Ja Turcija būtu Eiropas Savienības dalībvalsts, nepatikšanas ar bēgļiem būtu daudzkārt lielākas, jo Turcija jau ir uzņēmusi gandrīz divus miljonus bēgļu no Sīrijas un pašlaik brīdina par nākamo bēgļu vilni.
Eiropas Savienība tikmēr niekojas ar 60 000 bēgļu sadalīšanu 28 dalībvalstu starpā, un pat šis simboliskais žests nenākas viegli. Par 20 000 bēgļu, kas ieceļos no trešajām valstīm – tātad Sīrijas un Eritrejas, jau ir skaidrība. Latvijai no šīs kompānijas būs jāapsaimnieko 64 bēgļi. Savukārt par 40 000 bēgļu, kas jau nelikumīgi atrodas Eiropas Savienības teritorijā – Grieķijā un Itālijā, vakar līdz vēlai naktij turpinājās ministru un valstu stīvēšanās. Te vienošanos panākt sarežģītāk, jo šie cilvēki ieceļojuši Eiropā visdažādāko iemeslu dēļ un publika ir visraibākā.
Latvijas pozīciju Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē pārstāv Rihards Kozlovskis. Jāatgādina, mūsu valsts iestājās par brīvprātības principa ievērošanu bēgļu sadalē, taču tas arī nenozīmē, ka mēs brīvprātīgi varam neuzņemt nevienu. Plus mīnus 250 bēgļu Latvijai nāksies uzņemt. Tas izriet no valstu solidaritātes principa, baudot gan Eiropas Savienības dalībvalsts labumus, gan arī pienākumus.
Strādniekus vai mammas?
Zīmīgi, ka ir arī tādas valstis, kas bēgļus uzskata nevis par slogu, bet gan resursu. Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma stāsta, ka, piemēram, Norvēģija, kura nav ES dalībvalsts, pieteikusies atlasīt no Āfrikas bēgļiem sev darbaspēku. Arī Latvijai vēl nāksies pieņemt lēmumu, kādus tieši cilvēkus mēs uzņemsim – vai tie būs jauni vīrieši, vai, piemēram, ģimenes ar bērniem. Latgales lauksaimnieki jau esot interesējušies par iespējām iesaistīt bēgļus sezonas darbos. Izmitināt viņus varētu kaut vai tukšos bērnudārzos, kādu laukos nav mazums.
Augusta laikā ar to visu būs jātiek skaidrībā, un, kā iepriekš minējis ministrs, novembrī pirmie bēgļi jau varētu ierasties pie mums.
Konkrētie cilvēki, kas nonāks Latvijā, visticamāk, tiks atlasīti bēgļu nometnēs un viņu piemērotību izvērtēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas, kā arī Drošības policija. Protams, te jautājums, vai kāds no bēgļiem vispār gribēs uz Latviju un vai gribēs palikt pēc nonākšanas Latvijā. Viņiem no svara ir silts klimats, spēja sazināties, draugi un radi, bet Latvija neko no tā viņiem nevar piedāvāt. Tikai patvēruma centru Muceniekos un briesmīgi sarežģītas valodas kursus. Turklāt arī bēgļu pabalsti mums ir salīdzinoši mazi – 256 eiro, kamēr turīgajās Eiropas valstīs bēgļiem maksā arī 1000 eiro mēnesī. Tas viss varētu kalpot bēgļiem par pamudinājumu pēc iespējas ātrāk atstāt Latviju, uz ko viņiem būs visas tiesības, jo bēgļi jau nav cietumnieki.
Politiskais rasisms
Latvijas iedzīvotāju vairākums par bēgļu aizbraukšanu acīmredzot tikai priecātos. Tāpat kā citās valstīs, arī pie mums veiktās sabiedriskās domas aptaujas parāda lielu sabiedrības nevēlēšanos biedroties ar nabaga afrikāņiem. Vismaz puse viņus negrib. Vēl daļa grib, bet vēl mazākā skaitā. Tāpēc arī valdība neuzdrošinās rīkot pat konsultatīvu referendumu šajā jautājumā, kā to ieteicis tiesībsargs Juris Jansons. Toties bēgļi ir izdevīgs temats Nacionālajai apvienībai. Partija vakar savā tvitera kontā ievietoja šādu paziņojumu: «Aicinām uz protesta akciju PRET jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā. Tiekamies 4. augustā plkst. 18 pie Ministru Kabineta!» Protestu organizē pie valdības, kurā paši piedalās.
Arī Igaunijā bēgļu jautājumā valda lielas kaislības, un vakar Tallinā pat noticis protesta gājiens ar vairāku simtu dalībnieku piedalīšanos. Igauņu eiroparlamentārietis Indreks Tarands Neatkarīgajai atzina, ka pie viņiem pat valdības līmenī diskusija par bēgļiem notiek gana rasistiskos toņos.
Ar šo nekas nebeigsies
Būtiski paturēt prātā, ka bēgļu pārvietošanas un mītnesvietas maiņas programma, kuras ietvaros arī mēs saņemsim savu tiesu migrantu, darbosies divus gadus. Kas notiks pēc tam – šobrīd nav skaidrs, taču nav arī nekāda pamata domāt, ka bēgļu straume pilnībā apstāsies. Āfrikā ir daudzas valstis, un teju visas ir naskas uz karošanu. Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma pieļauj, ka pēc šiem diviem gadiem valstu sarunas par bēgļiem atkal sāksies no nulles.
Kaut kādu rezultātu tomēr, jācer, dos migrantu uzņemšanai paralēli veicamie pasākumi. Eiropadomes mājaslapā lasāms paziņojums: «ES ir apņēmusies reaģēt uz migrācijas spiedienu Vidusjūras reģionā, koncentrējoties uz vairākiem mērķiem: aizsargāt tos, kam tas ir vajadzīgs, un novērst turpmāku cilvēku bojāeju jūrā, vērsties pret cilvēku kontrabandistu un tirgotāju noziedznieku tīkliem, novērst nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus, radīt iespējas legālai migrācijai.».