Nākotnē Augstākās tiesas priekšsēdētājs Tieslietu padomei varētu piedāvāt divas, nevis vienu kandidatūru uz ģenerālprokurora amatu, rosina pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Šobrīd kandidātu atlases kārtība kļuvusi demokrātiskāka, caurskatāmāka un tā atbilst tā sauktās Venēcijas komisijas attiecīgajām rekomendācijām, intervijā izdevumam "Jurista Vārds" norāda Kalnmeiers.
"Protams, tā vēl nav ideāla, un nākotnē ir par ko padomāt. Proti, šobrīd kandidātus var izvirzīt Ģenerālprokurora padome, Prokuroru biedrība, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu biedrības, kā arī fiziska persona, kas atbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem, var pieteikties pati," uzsver Kalnmeiers.
Kalnmeiers norāda, ka tas ir diezgan plašs loks, un no šo kandidātu vidus vienu izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un virza uz Tieslietu padomi akceptēšanai. Ja šis akcepts tiek saņemts, kandidatūra tiek virzīta tālāk uz Saeimu.
"Lūk, iespējams, šajā posmā var domāt par pilnveidojumiem - Augstākās tiesas priekšsēdētājs Tieslietu padomei varētu piedāvāt divas, nevis vienu kandidatūru. Tādā gadījumā Tieslietu padomei būtu iespēja tos abus salīdzināt un izvērtēt, kurš piemērotāks," norāda pašreizējais ģenerālprokurors.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.
Tieslietu padome iepriekš slēgtā balsojumā atbalstīja Kalnmeiera kandidatūras virzīšanu ģenerālprokurora amatam. 12.jūlijā stājas spēkā Saeimas lēmums par Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Uz ģenerālprokurora amatu bija pieteicies arī Latvijas Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris, taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Kalnmeieru.