Valdība neatbalsta tiesībsarga ierosinājumu mainīt viņa mēnešalgas aprēķinu, kas ļautu palielināt tiesībsarga mēnešalgu par 77% līdz 4315 eiro.
Savukārt jautājums par biroja darbinieku atalgojuma palielināšanu jāskata nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā, teikts valdības atbildes vēstulē tiesībsarga ierosinājumam pārskatīt Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzības sistēmu.
Atlīdzība valsts pārvaldē ir pārskatāma sistēmiski, izvērtējot atlīdzības sistēmu kopumā, uzskata Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos, Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons rosinājis mainīt tiesībsarga mēnešalgas aprēķinu, kas ļautu palielināt tiesībsarga mēnešalgu par 77% līdz 4315 eiro. Tiesībsargs lūdzis arī pārskatīt biroja darbinieku atlīdzības sistēmu un piešķirt papildu līdzekļus algu palielināšanai, prēmiju un atvaļinājumu pabalstu izmaksai, veselības apdrošināšanai.
Tiesībsargs vēstulē valdības vadītājai un Saeimas deputātiem raksta, ka tiesībsarga atalgojums ir nekonkurētspējīgs. Pašlaik tiesībsargam mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī piemērojot koeficientu 3,41. Tādējādi pašlaik tiesībsarga mēnešalga ir 2442 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiesībsarga vēstulē teikts, ka, piemēram, Tieslietu ministrijā aprīlī atsevišķiem departamenta direktoriem izmaksātā atlīdzība (bez atvaļinājuma naudas vai atvaļinājuma pabalstiem) ir no 1968 eiro līdz 2263 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir ievērojami lielāka nekā tiesībsargam, kurš saņem 1738 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Tiesībsarga vēstulē ierosināts tiesībsarga mēnešalgas aprēķinam noteikt līdzīgu kārtību kā tiesu varas pārstāvjiem, piemērojot koeficientu, kāds noteikts Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājam. Šādu ierosinājumu tiesībsargs pauž, jo funkcijas un atbildība pēc apjoma un satura visvairāk pielīdzināma ST priekšsēdētāja amatam.
Tiesībsarga atlīdzības un sociālo garantiju nodrošināšanai papildus būtu nepieciešami 26 356 eiro, tajā skaitā atalgojumam 20 472 eiro.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā un valdības atbalstītajā atbildes vēstulē norādīts, ka valdība nav konceptuāli lēmusi par iespējamu atalgojuma paaugstināšanu, tostarp valsts augstākajām amatpersonām un neatkarīgo institūciju vadītājiem.
FM vērš uzmanību, ka tiesībsarga priekšlikums būtiski maina mēnešalgas noteikšanas principu tiesībsargam. Šogad tiesībsarga mēnešalgas apmērs ir 2441,56 eiro. Atbilstoši tiesībsarga priekšlikumam tiesībsarga mēnešalgas pieaugums būtu 1873,58 eiro vai 77%.
FM atzīmē, ka ST priekšsēdētāja un tiesībsarga funkcijas un lēmumu nozīmība nav viennozīmīgi samērojami. FM ieskatā, viens no risinājumiem, kas būtu konceptuāli lemjams attiecībā uz tiesībsarga mēnešalgas palielināšanu, būtu mēneša vidējās darba samaksas apmēram patlaban piemērojamā koeficienta 3,41 palielināšana līdz, piemēram, valsts kontrolierim piemērojamam koeficienta 4,05 apmēram, jo šo abu amatu funkcijas un lēmumu nozīmība ir zināmā mērā līdzīga - gan Valsts kontrole, gan tiesībsargs sniedz ieteikumus kādas konkrētas sistēmas pilnveidei, un šiem sniegtajiem ieteikumiem nav tiesisku seku.
FM neatbalsta tiesībsarga priekšlikumu par grozījumiem Atlīdzības likumā, kas būtiski maina mēnešalgas noteikšanas principu tiesībsarga amatam, un uzskata, ka tiesībsarga mēnešalgai jāsaglabā piesaiste pie mēneša vidējās darba samaksas apmēra.
Tiesībsargs savā vēstulē arī lūdz piešķirt papildu finansējumu Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšanai. Pašlaik birojā darbinieku atalgojums noteikts, pietuvinot to attiecīgās mēnešalgu grupas diapazona minimālajam līmenim. Biroja juriskonsultam noteikts atalgojums robežās no 700 līdz 1174 eiro, salīdzinoši jurista amatam FM atalgojums ir no 1039 līdz 1125 eiro, Satiksmes ministrijā - no 1355 līdz 1382 eiro, Valsts kancelejā - no 850 līdz 2277 eiro, bet līdzvērtīgam amatam funkciju ziņā Saeimas Juridiskajā birojā - no 1584 līdz 2264 eiro. Struktūrvienību vadītājiem birojā noteikts atalgojums no 966 līdz 1647 eiro, bet līdzvērtīgam amatam funkciju ziņā, piemēram, Tieslietu ministrijas departamentu direktoram - no 1544 līdz 1917 eiro.
Tiesībsargs vēstulē norāda, ka pašlaik nav iespējams noteikt motivējošu, taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu, kas atbilst augstas kvalifikācijas jurista kompetencei, veicamajām funkcijām, darba apjomam un rezultātiem. Tiesībsarga birojā ir ierobežotas iespējas nodrošināt sociālās garantijas - atvaļinājuma pabalstu un veselības apdrošināšanu, ir ierobežotas iespējas noteikt piemaksas par papildu un virsstundu darbu, netiek izmaksāta prēmija par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka biroja juriskonsulta amata pamatfunkcijas ietver ne tikai juridisko pakalpojumu amatu grupas funkcijas, bet arī citu amatu grupu funkcijas, piemēram, administratīvās vadības un politikas plānošanas amatu grupas funkcijas u.c. Turklāt biroja juriskonsultiem ikdienas darbā jāsaskaras ar palielinātu psihoemocionālu spriedzi.
Biroja juriskonsulta pienākumos ietilpst vērtēt arī tiesu un tiesu varai piederīgu institūciju pieņemtos nolēmumus, tādējādi ir svarīgi nodrošināt, lai birojā strādātu augsta līmeņa juristi ar profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē.
Personāla mainība birojā pēdējos trīs gados svārstās 21-23% robežās, jo darbinieku atalgojums ir zems pretstatā nesamērīgai darba slodzei. Lai novērstu kvalificētu darbinieku aizplūšanu no biroja, novērstu nevienlīdzību atalgojumā, kā arī piesaistītu birojam zinošus, kvalificētus un motivētus darbiniekus, nepieciešams pārskatīt birojā noteikto atlīdzības sistēmu un rast iespēju saņemt likumā noteiktās sociālās garantijas. Tādējādi nepieciešams papildu finansējums atlīdzībai 210 905 eiro, tajā skaitā atalgojumam 131 667 eiro, teikts Tiesībarga biroja vēstulē.
Atalgojumam nepieciešamā papildu finansējuma apjomā (131 667 eiro) iekļautas mēnešalgas izmaiņas 35 juriskonsultiem (86 426 eiro), prēmija saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu līdz 75% no mēnešalgas (45 241 eiro), bet papildus finansējuma atlīdzībai apjomā iekļauts pabalsts 46 darbiniekiem līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā (31 465 eiro), veselības apdrošināšanas polises iegāde 46 darbiniekiem (9818 eiro) un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugums iepriekšminēto izmaksu dēļ (37 955 eiro).
FM atbildes vēstulē norāda, ka tiesībsarga un biroja darbinieku atalgojuma sistēmas pārskatīšana, kas rada ietekmi uz valsts budžetu, ir detalizēti izvērtējama un ekonomiski pamatojama, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju pret visās nozarēs nodarbinātajiem, kā arī samērojama ar valsts budžeta finansiālajām iespējām. Jautājums par atalgojuma izmaiņām 2017.gadā, kas rada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, izvērtējams nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara izskatīšanas laikā kopā ar visu ministriju priekšlikumiem jaunām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām.