Deputāts Kaimiņš aicina "beigt muldēt"

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) kritizē izteikumus par politiķu uzbrukumu mediju neatkarībai, aicinot beigt "pārspīlēt un muldēt". Politiķis norāda, ka kritikas vietā par atbildības prasīšanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem šai institūcijai būtu jāsniedz skaidrojums par Valsts kontroles (VK) atklāto neefektīvo līdzekļu tērēšanu.

Publiski izskanējuši paziņojumi no NEPLP un Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai, norāda deputāts. Iemesls šādam uztraukumam esot prozaisks - VK ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēts 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai NEPLP uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no šīs institūcijas ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai, uzskata Kaimiņš.

"Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta "mūsējos" apdraudējuma upuros un "tajos tur" morālajos neliešos," norāda politiķis.

Viņš uzskata, ka tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem, un secinājis, ka pašlaik Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. "Morālās panikas cēlāju bauslis - nerunā par faktiem, runā par principiem. Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā," taujā deputāts.

Kaimiņš uzsver, ka demokrātijai svarīgais princips tika apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm pavisam nesenā pagātnē Ēģiptē, kad norisinājās žurnālista Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāva, mediju neatkarībai tiekot apdraudētai ar septiņu līdz desmit gadu cietumsodu Ēģiptē. "Pavisam nesenā pagātnē atceramies "Charlie Hebdo" slaktiņu, kur tika nogalināti astoņi žurnālisti, divi policisti un vēl divi pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums," pauž politiķis.

Viņš atsaucas uz to, ka LŽA, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā, esot paudusi, ka komisijas sēdē paredzētā kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu varot vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem. "Tiešām? Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra? Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!" ironizē deputāts.

Viņš uzskata, ka panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, un ka būtu labāk, ja NEPLP nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli. "Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!" paziņojuma noslēgumā aicina parlamentārietis.

Jau ziņots, ka "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu.

Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).

Prezidijs lūgts iesniegumu nodot atbildīgajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai un virzīšanai parlamenta sēdē.

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz "Radio Skonto plus" programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Tāpat tiek pausta nostāja, ka NEPLP locekļi Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

NEPLP izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.

Paziņojumā uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju un it īpaši sabiedrisko mediju sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus. Padome norāda, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.

NEPLP paziņojumā norāda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu.

Savukārt LŽA norāda uz vairākām nepilnībām pieprasījumā atlaist NEPLP, kas rada šaubas par politiķu patiesajiem motīviem, iepriekš informēja LŽA valdē.

Asociācija norāda, ka NEPLP, gluži tāpat kā jebkuras citas valsts iestādes, veikumu var un vajag vērtēt, tomēr nav izprotama steiga, kādā pēkšņi pieprasa to atlaist, un tas rada šaubas par patiesajiem motīviem. Kopā ar dažādiem pēdējā laika notikumiem, piemēram, Saeimā vērtētu konkrētu raidījumu saturu vai vēlmi mainīt likumus mediju darbības lielākai ierobežošanai, rada nepatīkamas pārdomas par politiķu nodomiem, pauž LŽA valde.

Tāpat valde norāda, ka no deputātu parakstītā iesnieguma par NEPLP locekļu atlaišanu nav skaidrs, kas tieši tiek pārmests. Ja iesniegums balstīts uz VK atzinumu, tad rīt būtu jāatlaiž virkne iestāžu vadības, kuros VK ir kontrolējusi nelietderīgu līdzekļu izlietošanu. Savukārt, ja iesniegums tapis, balstoties uz "rupjībām" sabiedriskā medija pārraidē, "tad ar to jāļauj tikt galā pašam medijam un uzraugam", norāda LŽA valde.

Asociācija arī uzsver, ka "NEPLP nav Saeimas kafetērija, bet neatkarīgs regulators. Ja ir pretenzijas, tad tās ir nopietni jāvērtē un jāļauj aizstāvēties".