Rožukalne: Aiz uzbrukumiem NEPLP tiek slēpta stagnācija

Aiz uzbrukumiem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiek slēpta stagnācija, kas ir iestājusies mediju likumu uzlabošanas jomā, un parlaments nodarbojas ar jautājumu risināšanu, kas nav tā kompetencē, bet tajā pašā laikā neizskata mediju likumu uzlabošanai iesniegtos priekšlikumus, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.

"Ar darbiem saistībā ar mediju likumu uzlabošanas jomu parlamentam neveicas. Gan NEPLP ir iesniegts, gan ir bijušas citas iniciatīvas, kā uzlabot mediju vidi, nostiprināt neatkarību, padarīt caurspīdīgākus mediju īpašnieku patiesā labuma guvējus, nostiprināt informācijas telpas drošību par to, lai dažādi mediji būtu pieejami visām sabiedrības grupām. Ir garš saraksts ar šīm iniciatīvām, pie kura parlaments nav ķēries klāt, bet dara citas lietas, kas nemaz nav tā kompetencē," sašutumu pauda Rožukalne.

Viņa uzskata, ka deputātiem vajadzētu nevis strādāt ar tādām lietām, kas nav viņu kompetencē, bet nodarboties ar likumu iztrādi. "Ir pietiekoši daudz problēmu un iesniegtu grozījumu, iniciatīvu mediju likumu uzlabošanā, bet tie visi stāv neizskatīti, jo deputātiem laiks paiet diskusijās par to, cik rupji vārdi ir izskanējuši ēterā," sacīja Rožukalne.

"Parlamenta kompetencē nav tieši iejaukties mediju darbā. Tam ir institūcijas, neatkarīgs regulators, kas ar to nodarbojas. Ja atbilstoši politiķu iespaidiem par mediju saturu vai politiskajai konjunktūrai visu laiku uz sapulcēm tiek aicināti mediju vadītāji un satura veidotāji, tad tas ir nepārprotams politisks spiediens. Ja mēs to tā pieņemam, tad mēs arī pieņemam, ka mediju neatkarība ir diezgan sliktā situācijā," sacīja Rožukalne.

Rožukalne uzskata, ka ierosinājums no amata atbrīvot NEPLP locekļus ir veids, kā politiķi cenšas ietekmēt mediju darbību. "Šis ierosinājums ir vēl viens veids, kā politiķi cenšas ietekmēt, pirmkārt, sabiedrisko mediju. Otrkārt, samazināt mediju regulatora neatkarību, kas ir garantēta likumā. Politiķi grib tiešā veidā bez jebkāda starpnieka izdarīt spiedienu uz vadītājiem, iebiedēt satura veidotājus. Šis ir nākamais solis jau vairākiem paziņojumiem un paskaidrojumu pieprasījumiem, kas ir bijuši iepriekš," uzskata Rožukalne.

"Parlamentam pēc likuma nav tiesību atlaist NEPLP, gandrīz nav nekādu iespēju. Minētā argumentācija nekādā gadījumā nevar būt pamats, lai atlaistu NEPLP. Ja ir trūkumi, tie ir jāizskata, balstoties uz faktiem. Tagad ierosinājumā ir tikai apgalvojumi. Viena daļa no tiem ir neargumentēti, otra daļa ir neskaidri vai attiecas uz kādas citas institūcijas atbildībām. Līdz ar to ierosinājums ir samērā rupja vēršanās pret mediju brīvību Latvijā," sacīja Rožukalne.

Tiek izteikti vispārīgi apgalvojumi, ko attiecina pilnīgi uz visu, nav konkrētības. "Es nepiekrītu, ka padome nav kompetenta. Padome nav simtprocentīgi veiksmīgi darbojusies, bet tomēr ir sagatavoti un realizēti ļoti daudzi nozīmīgi projekti, kas ir stiprinājuši sabiedriskos medijus un bagātinājuši satura daudzveidību, nostiprinājuši satbilitāti, kuras ilgstoši nebija," sacīja Rožukalne.

Runājot par ierosinājuma argumentāciju, Rožukalne uzskata, ka ir svarīgi skaidrot saimnieciskos jautājumus, nevis uzskatīt, ka izteiktie pārmetumi ir kas absolūti neapstrīdams. "NEPLP ir likumā paredzētas tiesības un pienākumi, pilnvarojums nodarboties ar mediju regulāciju. Savukārt budžeta izlietojums, cik es esmu iepazinusies ar ziņojumu un mēģinājusi saprast, kas ar to ir domāts - tur ir salīdzinoši labs pamatojums pārmetumiem, kas ir izteikti. Tie ir saimnieciski jautājumi, kas jānoskaidro. Tas ir tikai vienas puses skatījums. Šie jautājumi būtu detalizēti jāizskata, nevis jāuztver kā absolūti neapstrīdams pārmetums," sacīja Rožukalne.

"Viens no pārmetumiem par nepilniem diviem miljoniem neiztērētas sabiedriskā pasūtījuma naudas - tā nauda nekur nav pazudusi un ir iekrājusies vai nu vēl nerealizētiem projektiem, studijas būvei, vai arī tā ir iztērēta pārvietojamajai televīzijas stacijai, respektīvi, paredzēta satura radīšanai. Deputātiem, kam interesē saimnieciskie jautājumi, ir jāuzdod precīzi jautājumi Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) vadībai, kuru kompetencē ir rīkoties ar piešķirto sabiedriskā pasūtījuma naudu," sacīja Rožukalne.

Runājot par pārmetumiem saistībā ar "Radio Skonto plus" piešķirto frekvenci, Rožukalne nesaskata nekādu problēmu, ka krievu valodā ir vēl viens kanāls, kam piešķirta frekvence, ja tas ir noticis likumā paredzētajā kārtībā. "Ja kādam no politiķiem tas nepatīk, tas nav iemesls, lai atlaistu padomi," sacīja Rožukalne.

Kā ziņots, "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu. Iesniegumu iniciējusi LRA, bet cita starpā to parakstījuši vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).