Prezidents Bērziņš atzinīgi novērtē sadarbību ar Saeimu

© F64

Šodien, 18.jūnijā. Valsts prezidents Andris Bērziņš teica uzrunu Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, kurā novērtēja Valsts prezidenta institūcijas un parlamenta sadarbību savu četru gadu pilnvaru laikā, kā arī iezīmēja būtiskākos uzdevumus, kas likumdevējam būtu jāveic nākotnē.

Valsts prezidents A.Bērziņš savā uzrunā atgādināja, ka šo četru gadu laikā ir sadarbojies ar 10., 11. un 12. Saeimu un savā darbības laikā vairākkārtīgi vērsies Saeimā, lai piedāvātu izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos, kopā rosinot grozīt 16 likumus. Tāpat Valsts prezidents izdevis vairākus rīkojumus, lai sadarbībā ar izpildvaru risinātu aktuālus jautājumus, piemēram, lai novērstu pārāk sīkumainu tiesisko regulējumu un lai risinātu jautājumus par lauksaimniecības zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Uz šo rīkojumu bāzes pieņemti konkrēti lēmumi. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja grozījumus likumā par zemes fonda izveidi un Ministru kabineta lemto, ka līdz nākamā gada beigām ir jāizstrādā priekšlikumi ministru noteikumu ieviešanai.

Bērziņš uzsvēra, ka 12.Saeimā jāturpina darbs pie likumdošanas iniciatīvas politisko partiju stiprināšanai un atbildības paaugstināšanai, norādot ka jāpalielina valsts finansējumu politiskajām partijām, lai novērstu šauru interešu grupu ietekmi lēmumu pieņemšanā politiskajās partijās un atzīmējot, ka ievērojams valsts finansējuma īpatsvars politisko partiju budžetos ir Eiropas demokrātiskajās valstīs plaši pieņemta prakse.

Valsts prezidents akcentēja, ka jāturpina darbs pie iepriekš iesniegtās likumdošanas iniciatīvas izpildvaras  stiprināšanai. Viņš atsaucās uz Valsts prezidenta kancelejas rīkoto starptautisko konferenci šī gada sākumā, kurā ārvalstu un pašmāju eksperti pauda atbalstu nepieciešamībai veikt attiecīgus grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā. Tie paredzētu to, ka pēc apstiprināšanas amatā premjeram būtu lielākas iespējas izvēlēties ministrus, kā arī ieviest tā saukto konstruktīvās neuzticības balsojumu, paredzot, ka parlamenta deputātiem ierosinot neuzticības izteikšanu tā brīža premjeram, vienlaikus jānorāda jaunais Ministru kabineta vadītāja vārds.

Tāpat Valsts prezidents A.Bērziņš pauda gandarījumu par to, ka 12.Saeimas deputāti novērtēja visus riskus un pieņēma labojumus iepriekšējās Saeimas pieņemtajos “Grozījumos Maksātnespējas likumā”. Valsts prezidents uzsvēra, ka tie būtu ievērojami ietekmējuši hipotekāro kredītu ņēmēju izvēles brīvību, apdraudētu valsts atbalstītās pirmā mājokļa iegādes programmas īstenošanu un būtiski samazinātu darbaspēka mobilitāti attālajos reģionos.

Viņš arī  iezīmēja turpmāk darāmos darbus, piemēram, valsts ārējās drošības stiprināšana un administratīvi teritoriālās reformas turpināšana, kas tieši ietekmē iedzīvotāju veselības aprūpes un izglītības pieejamību un kvalitāti. Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents pateicās Saeimai par veiksmīgo sadarbību.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais