Vējonis: Bergmaņa virzīšanu amatam nekomentēšu

© F64

Ņemot vērā, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir apturējis savu darbību Latvijas Zaļajā partijā (LZP), lēmumu par parlamentārieša Raimonda Bergmaņa izvirzīšanu aizsardzības ministra amatam viņš nekomentēs, atzina Vējoņa padomniece Aija Jakubovska.

Vējonim iepriekš ir bijušas neformālas konsultācijas ar premjerministri Laimdotu Straujumu, kurās viņš ir pozitīvi novērtējis iespēju, ka Bergmanis varētu tikt nosaukts kā aizsardzības ministra kandidāts. Tomēr, ņemot vērā, ka Vējonis savu darbību LZP ir apturējis, atbildība par Bergmani jāuzņemas tiem, kas parlamentārieša kandidatūru ir izvirzījuši, - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdei.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube šodien Ādažos pāris stundas pirms ZZS lēmuma žurnālistiem teica, ka varot paust tikai savu personīgo viedokli, proti, uz aizsardzības ministra posteni var kandidēt cilvēks ar militāru pagātni vai arī pieredzi menedžmentā. Graube uzskata, ka ministram, tāpat kā ikvienam aizsardzības nozares vadītājam, ir jāspēj uzklausīt ekspertus, tostarp ārvalstu, konsultēties ar saviem kolēģiem un tad pieņemt politisku lēmumu.

"Ministram varbūt nav jāpārzina taktiskās vai operacionālās mākslas, jo tas jāatstāj ekspertu ziņā. Ja tādas ir, tad tas, protams, atvieglos jaunam ministram sākt pildīt savus pienākumus," uzsvēra Graube.

Graube arī pauda gandarījumu, ka Saeimas deputāti par Valsts prezidentu ievēlējuši Vējoni, ar kuru Graube strādāja kopā pēdējo pusotru gadu. Graube Vējoni vērtē kā pareizo ministru īstajā laikā.

Jau ziņots, ka ZZS valde šodien nolēma aizsardzības ministra amatam virzīt Bergmaņa kandidatūru un par savu izvēli nekavējoties informēja Straujumu. Premjerministre paudusi gandarījumu par ZZS izvēli.

Bergmanis ir NATO Parlamentārās asamblejas Drošības un aizsardzības komisijas loceklis. Bergmanis strādājis arī kā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālists, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Bergmanis ir norādījis uz savu pieredzi, apmēram pusotru gadu strādājot par toreizējā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča padomnieku, kā arī uz septiņu gadu darbu kā apmācības instruktoram Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais