Maskava paziņojusi, ka pirmie, kas varēs atsākt pārtikas produktu eksportu uz Krieviju attiecību uzlabošanās gadījumā, būs Kipras, Grieķijas un Ungārijas uzņēmumi.
Ar šādu paziņojumu otrdien preses konferencē nāca klajā Krievijas pārtikas drošības uzraudzības inspekcijas "Rosselhoznadzor" vadītājs Sergejs Dankverts, un tādējādi acīmredzot Kremlis iecerējis "atalgot" tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas visaktīvāk kritizē pret Maskavu vērstās sankcijas.
Dankverts norādīja, ka saskaņā ar tehnisko inspekciju rezultātiem 20 šo valstu uzņēmumi, tostarp 15 ungāru ražotāji, jau tagad kvalificējoties savu izstrādājumu eksportam uz Krieviju.
Viņš piebilda, ka Maskava labprāt ietu tālāk, taču šo jautājumu esot sarežģījusi politika.
"Ir daudz runu par poļu ābolu likteni iekšzemes tirgū. Atklāti runājot, Krievija varētu neiebilst pret to eksportu. Jautājums jāizlemj individuālā kārtā, pamatojoties uz vienošanos starp divām valstīm. Taču pie vismazākajiem mēģinājumiem sazināties ar Poliju mūsu valsts tiek apsūdzēta centienos šķelt Eiropas valstis," žēlojās Dankverts.
Maskava aizliedza pārtikas produktu importu no ES dalībvalstīm pagājušā gada augustā, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika ievestas pēc Maskavas agresijas pret Ukrainu.
Krievijas noteiktā embargo termiņš beidzas 7.augustā.
Tikmēr ES ieviesto sankciju termiņš beidzas jau jūlijā, ja vien tās netiks pagarinātas ar vienbalsīgu dalībvalstu piekrišanu. ES dalībvalstu līderi pēc martā notikušā samita gan paziņoja, ka panākta "politiskā vienošanās" par sankciju pagarināšanu līdz gada beigām.
Dankverts norādīja, ka saskaņā ar viņa "minimālajām aplēsēm" Krievijas pārtikas importa embargo ES eksportētājiem "tiešos zaudējumos" izmaksājis aptuveni 3,5 miljardus ASV dolāru.
Krievija tajā pašā laikā palielinājusi siera un citu piena izstrādājumu, kā arī jūras velšu importu no Āzijas, Latīņamerikas un Ziemeļāfrikas.
"Aizliegtā pārtika nav bijusi mūsu plauktos gandrīz gadu, un (..) mēs kaut kā esam izdzīvojuši," norādīja "Rosselhoznadzor" vadītājs, piebilstot, ka Eiropā izveidojušies milzīgi nepārdotās produkcijas uzkrājumi.
Krievija sāka zondēt atsevišķas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju (EK) par iespējamo divpusējo sankciju mīkstināšanu jau janvārī.
Taču šī iniciatīva izpelnījās asu kritiku, īpaši no Lietuvas un Polijas puses.
Komentējot toreizējo Francijas un Krievijas vienošanos par cūkgaļas pārdošanu, Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis norādīja: "Francija daudzkārt parādījusi, ka tās attiecības ar Krieviju ir daudz svarīgākas nekā attiecības ES iekšienē, un tas mani satrauc."