Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās sensacionālu uzvaru guvušajam konservatīvajam premjeram Deividam Kameronam nu priekšā jaunas problēmas.
Pirmkārt, viņam jāmēģina vienoties ar Briseli par jauniem līdzdalības Eiropas Savienībā (ES) nosacījumiem, vienlaikus nesabojājot attiecības ar eiroskeptiķiem paša partijas rindās. Otrkārt, jāpilda priekšvēlēšanu solījumi par plašāku pilnvaru piešķiršanu Skotijai, Velsai un Anglijai, kā arī jāuzklausa pārmetumi par netaisnīgo vēlēšanu sistēmu, kas konservatīvajiem, iegūstot tikai 37% balsu, ļāva nodrošināt vairākumu parlamentā.
Viena no šo vēlēšanu lielajām mācībām ir tā, ka, pastāvot vienmandāta vēlēšanu sistēmai (Lielbritānijā 650 apgabalos tiek rīkots tieši tikpat liels skaits minivēlēšanu, kurās sacenšas dažādu partiju pārstāvji), nacionālā mērogā veiktās aptaujas, tāpat kā balsošanas rezultāti, zaudē jēgu. Konservatīvajiem, kurus atbalstīja 37% vēlētāju, ir ticis 331 mandāts, bet Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP), kas saņēmusi 12,6% vēlētāju atbalstu – tikai viens mandāts. Tikpat cik Zaļajiem, par kuriem nobalsojuši 3,8% vēlētāju. No otras puses, konservatīvie, kurus atbalstījuši 11,3 miljoni vēlētāju, ieguvuši tikai vienu deputāta mandātu Skotijā, bet Skotijas Neatkarības partijai (SNP) pieticis ar 1,45 miljoniem vēlētāju balsu (aptuveni pusi šajā teritorijā balsojušajiem), lai saņemtu 56 no 59 Skotijā izspēlētajiem mandātiem. Nav pārsteigums, ka šāds iznākums izraisījis neapmierinātu murdēšanu zaudētāju vidū, taču pat Reuters, kas raksta, ka vēlēšanu sistēma rada dažādas «anomālijas», atgādina – spēles noteikumi visiem bija zināmi iepriekš. Un tie vēsta – nav svarīgi, cik liels ir tās vai citas partijas atbalstītāju skaits valsts mērogā, katram ir svarīgi pieveikt savus pretiniekus un saņemt lielāko balsu skaitu konkrētā vēlēšanu apgabalā.
331 mandāts nozīmē, ka konservatīvajiem nav nepieciešami partneri, lai veidotu valdošo koalīciju, un D. Kamerons jau ķēries pie nākamās valdības ministru nosaukšanas – šis process, domājams, tiks pabeigts šodien. Viņam vairs nav nepieciešama līdz šim koalīcijā bijušo un Lielbritānijas dalību ES atbalstošo liberāldemokrātu palīdzība – viņu mandātu skaits no 56 samazinājies līdz 8, un šīs partijas līderis Niks Klegs, gluži tāpat kā sakāvi cietušo leiboristu līderis Eds Milibends un neko neieguvušās UKIP vadītājs Naidžels Farāžs, jau paziņojis par atkāpšanos. Tajā pašā laikā premjeram jārēķinās ar eiroskeptiķu spārnu paša partijā, kas pēc The Times aplēsēm ir aptuveni 100 jaunā parlamenta deputātu. Tāpēc likumsakarīgi, ka savus amatus saglabājuši ārlietu ministrs Filips Hemonds un aizsardzības ministrs Maikls Felons – viņi abi atklāti paziņojuši, ka D. Kamerona solītajā referendumā balsos pret Lielbritānijas līdzdalību ES, ja vien Apvienotajai Karalistei neizdosies atgūt dažādas papildu pilnvaras no Briseles. Premjers paziņojis, ka sarunas ar ES amatpersonām uzticēs vadīt finanšu ministram Džordžam Osbornam, un tām atvēlētas jaunās valdības pirmās simt dienas. Tomēr no Briseles nākošie signāli britu premjeram nav tīkami – Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers atgādinājis par bloka četriem pamatprincipiem, par kuriem nekādas diskusijas nevar būt – ieskaitot brīvās pārvietošanās principu. Bet Francijas prezidents Fransuā Olands (kurš acīmredzot nav aizmirsis, ka pēc tam, kad piesolīja aplikt franču bagātniekus ar 75% nodokli, briti piedāvāja viņiem izritināt sarkano paklāju) apsveicis D. Kameronu ar uzvaru, tomēr atgādinājis viņam par «Eiropas likumiem», kas jāievēro visiem, raksta AFP.
Tas, ka pretēji priekšvēlēšanu prognozēm leiboristi cietuši grandiozu sakāvi (tikai 232 mandāti), it kā varētu D. Kamerona jaunajai valdībai ļaut izvairīties no lielu pārmaiņu veikšanas ekonomiskajā politikā. Taču ar to nevēlas samierināties SNP un tās vadītāja Nikola Stērdžena. Partija, kas pirms nepilna gada zaudēja referendumā par Skotijas neatkarību, pašlaik savas jaunās priekšsēdētājas vadībā ir slavas zenītā un Skotijā sagrāvusi visus konkurentus, atņemot mandātus gan leiboristiem, gan liberāldemokrātiem. Par saviem potenciālajiem koalīcijas partneriem SNP bija uzskatījusi leiboristus, bet tagad N. Stērdžena pieprasa, lai viņas partijas panākumus un vēlētāju pausto gribu ņemtu vērā arī D. Kamerona valdība. Sestdienas vakarā Londonā notikusi diezgan liela manifestācija, kuras dalībnieki pieprasījuši nekavējoties pārtraukt tā saukto taupības politiku – tas bija viens no SNP kampaņas pamata punktiem.