Belēvičs par Viņķeli: Katrs cīsiņš grib būt desa

© F64

Veselības ministram Guntim Belēvičam mikroblogošanas vietnē twitter šovakar izveidojusies asa diskusija ar "Vienotības" pārstāvi Ilzi Viņķeli. Kādā no tvītiem viņš kolēģes virzienā norādīja, ka "katrs cīsiņš grib būt desa".

Diskusijas temats bija veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) priekšlikums, ka olšūnas donors var būt tikai sieviete, kura jau ir dzemdējusi, kuru atbalstīja Saeimas deputāti.

Apspriest šo tēmu iesaistījās vairāki sociālo tīklu lietotāji, taču šodien tematu aktualizēja sabiedriski aktīvā juriste Ieva Brante, kura "ietvītoja", ka šāds likumprojekts varētu aiziet līdz satversmes tiesai. Šāda doma nepalika nepamanīta veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš aktīvi aizstāvēja savu priekšlikumu.

Lūk, daži diskusijas "spožākie" tvīti:

 
Ieva Brante ‏@ibrante: Abortu un tikumības tēmai klāt nāk arī olšūnu donores. Šis varētu aiziet līdz Satversmes tiesai. 

Guntis Belēvičs ‏@guntisbelevics: @InraRubene @ibrante @Vinkele 1)Olšūnas donore tiek medikamentozi sagatavota. Mēdz būt nevēlama blakusparādība - neauglība

 
Ilze Vinkele ‏@Vinkele: @guntisbelevics Mēdz būt un mēdz nebūt. Komisijas rīcībā nebija un nav ticamu faktu un pētījumu.
 
Guntis Belēvičs ‏@guntisbelevics: @Vinkele Paldies, ka atzīstat, ka kritērijus izstrādāja/apstiprināja nevis VM ierēdņi, bet komisija. Dažādu jomu speciālistu komisija.
 
Ilze Vinkele ‏@Vinkele: @guntisbelevics Tā ir Jūsu interpretācija.Nekas nav izstrādāts. Parunājās reizīti un nolēma.Tā nav laba prakse tik precīzā laukā kā medicīna
 
Guntis Belēvičs ‏@guntisbelevics: @Vinkele Jums, kā lielai speciālistei medicīnā, tas protams labāk zināms. Es savukārt uzticos dažādu asociāciju vadītāju viedoklim.
 
Ilze Vinkele ‏@Vinkele: @guntisbelevics Neironizējiet. RSU sabiedrības veselības maģistratūra šo to iemāca, lai pesteļus no pierādījumiem atšķirtu.
 
Guntis Belēvičs ‏@guntisbelevics: @Vinkele Varēsiet taču kāpt Saeimas tribīnē un savu degsmi un kompetenci iemūžināt....
 
Ināra Rubene ‏@InraRubene: @guntisbelevics @Vinkele beidziet, lūdzu, cienītie. Gaidām faktus, pētījumus un pierādījumus. Un Latvijas statistiku par olšūnu donorēm.
 
Guntis Belēvičs ‏@guntisbelevics: @InraRubene@Vinkele Kāpēc gan liegt Viņķeles kundzei justies kompetentākai par Matuli, Godunovu un Ancāni? Katrs cīsiņš grib būt desa....
 
Jau rakstījām, ka Saeimas deputāti vakar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atbalstīja veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) priekšlikumu, ka olšūnas donors var būt tikai sieviete, kura jau ir dzemdējusi.
 
Priekšlikumā teikts, ka "par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem". Šobrīd Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā teikts, ka dzimumšūnas donors var būt arī sieviete, kura nav dzemdējusi.
 
Kā skaidroja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres vietniece Egita Pole, "šī procesa vērtību var saprast tikai sieviete, kurai ir bērni un viņa jau ir dzemdējusi". Tāpat, ja sieviete jau ir dzemdējusi, tas norāda, ka sievietes dzimumšūnas ir apaugļoties spējīgas.

Savu satraukumu sēdē izteica deputāts Mārtiņš Šics (LRA) un norādīja, ka šāda likuma norma izslēgtu iespēju sievietēm, kuras vēl nav dzemdējušas, bet vēlas savu olšūnu saglabāt savām vajadzībām, lai kļūtu par mātēm, piemēram, pēc 40 gadu vecuma.

Kā skaidroja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane, priekšlikums attiecas tikai uz tām sievietēm, kuras vēlas kļūt par donoru citai sievietei, ne pašas sev.

Līdz ar šī priekšlikuma atbalstīšanu deputāti noraidīja priekšlikumu, ka par dzimumšūnu donoru var kļūt cilvēks tikai no 25 gadu vecuma, ne 18.

Tāpat deputāti apstiprināja priekšlikumu, kas nosaka, ka "kontracepcija ir pasākumu komplekss, ko lieto, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos".

Vairākus Saeimas deputātu Ingas Bites (LRA), Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) un Belēviča priekšlikumus komisijas deputāti nolēma novirzīt izskatīšanai Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.

Piemēram, viens no priekšlikumiem, kuru skatīs apakškomisija, nosaka, ka "grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis rīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu".

Arī priekšlikumu par to, ka grūtniecības pārtraukšanu var veikt ne ātrāk kā 120 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, skatīs apakškomisijas sēdē. Šobrīd likums nosaka, ka grūtniecību var pārtraukt ne ātrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma izsniegšanas.

Tāpat priekšlikumu, kurš nosaka, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu saņemt var tikai sieviete, kura obligāti apmeklējusi speciālista konsultāciju, skatīs apakškomisijas sēdē.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija marta beigās atbalstīja priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredz nodrošināt brīvprātīgas konsultācijas sievietēm, kuras vēlas pārtraukt grūtniecību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredzēts noteikt, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai ģimenes ārsta, kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Attiecīgās apmācības programmas saturu noteiks Ministru kabinets.