Tikumības disputā iesaistās baznīctēvi

Iespējams, netikumīga Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa rīcība ceturtdien bija par iemeslu Saeimas sēdes pārcelšanai, līdz ar to skandalozais jautājums par tikumības jēdziena iekļaušanu Izglītības likumā atlikts. Iespējams, tā pat labāk, jo deputātiem ir vēl nedēļa laika līdz otrajam lasījumam, lai pārdomātu, kāpēc trokšņainajā diskusijā nolēmuši iesaistīties pat Latvijas lielāko tradicionālo konfesiju vadītāji.

Romas Katoļu baznīcas Rīgas Arhidiacēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Sproģis vērsušies pie Saeimas deputātiem ar atklātu vēstuli.

Netiklis ir bīstams

Baznīctēvi aicina atbalstīt grozījumus Izglītības likumā, papildinot tā 10. pantu ar atbildīgās komisijas atbalstīto formulējumu. Aicinājuma pamatojums ir gana lakonisks: «Cilvēku izglītošana nav šķirama no viņu tikumiskās attīstības, jo netikumisks cilvēks, apgūstot izglītību un asinot prātu, kļūst sabiedrībai vēl bīstamāks savā rafinētajā rīcībā.»

Jāatgādina, ka likumā jaunu sadaļu iekļaut rosinājusi Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko. Līdz šim 10. pants runāja par izglītību un reliģiju. Noteica, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību un izglītojamie pēc izvēles drīkst apgūt kristīgās ticības mācību, ētiku vai abas reizē. Grozījumi paredz papildināt šo pantu ar jaunu sadaļu Izglītība un tikumība no diviem apakšpunktiem. Pirmajā pēc būtības tiek dublētas jau valsts pamatlikumā noteiktās normas: «Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, it īpaši tādām kā laulība un ģimene.» Otrajā savukārt noteikts speciāls aizliegums kaitīgai literatūrai: «Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.» Šī ir tā strīdīgākā norma.

Ne viss jāuzraksta

Citkārt pēc balsojuma atbildīgajā komisijā var aptuveni nojaust, kādas ir likumprojekta izredzes Saeimas sēdē, jo komisijās tiek pārstāvētas visas frakcijas. Tomēr šoreiz Izglītības likums tālākai grozīšanai virzīts ar niecīgu balsu pārsvaru, un dažādi balsojuši pat partiju kolēģi. Abi Saskaņas un abi Nacionālās apvienības pārstāvji likumprojektu atbalstīja. Turpretī gan Vienotībā, gan arī Zaļo un zemnieku savienībā domas bija atšķirīgas. Komisijas vadītājs zaļzemnieks Jānis Vucāns balsoja pret. Pirmā ierosinājuma daļa viņam šķiet akceptējama, jo tā vēlreiz apstiprina valsts pamatlikumā teikto – par vērtībām, par ģimeni. Taču ne otrā. «Izglītības process jābalsta uz labās prakses piemēriem, nevis aizliegumiem,» spriež deputāts. Arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sniegusi skaidrojumu, ka reālu problēmu šajā jomā nav. Nedz būtisku un regulāru ētikas pārkāpumu no pedagogu puses, nedz ticamu ziņu par apdraudētu izglītojamo tikumību vai normatīvu aktu trūkumu šīs tikumības garantēšanai.

Turklāt, kā Neatkarīgajai piebilst ministrijas pārstāve Edīte Olupe, ar likumu nav jāregulē neizmērāmas lietas. Tikumiskā, patriotiskā, valstiskā, pilsoniskā, garīgā utt. audzināšana ir vienota veseluma elementi, un tikumiskajai audzināšanai der jau esošais regulējums Satversmē, Izglītības likumā un Izglītības standartā.

Sekss un citi tikumi

To, ka izglītības sistēma arī bez speciālas rindiņas likumā ir spējīga izķert provokācijas skolās, pērn apliecināja kāds Neatkarīgās aprakstīts gadījums. Kādas bīstamas sektas pārstāvji visas Latvijas skolas apgādāja ar Veselā saprāta rokasgrāmatu labākai dzīvei. Šī literatūra operatīvi tika atzīta par kaitīgu un no bibliotēkām izmesta. Un galu galā arī skandalozā grāmatiņa par Rūtu, Rihardu, Karlīnu un Kārli mācību literatūras sarakstā netika iekļauta, par spīti atsevišķu politiķu centieniem.

Tāpat kā toreiz, arī tagad politiķu debatēs tikumam, tikumībai un tiklumam ir saistība vienīgi ar dzimumdzīvi, kaut gan patiesībā šie jēdzieni ir daudz, daudz plašāki. Laipnība, žēlsirdība, labdarība, cēlsirdība, līdzjūtība, taisnīgums, strādīgums, arī dievbijīgums: tie visi ir tikumi, kam ar seksu maza saistība. Filozofe Skaidrīte Lasmane, vērojot sabiedrības mokpilno ņemšanos ap tikumības jautājumiem, atzīst: «Jā, auzu tur daudz, bet ar aizliegumiem neko izdarīt nevar. Mēs jau sen prasām, lai skolās tiktu mācīta kritiskā domāšana un vērtīborientācija.» Bērnam jāizaug krietnam, atsaucīgam, strādīgam, bet dzimumaudzināšana esot tikai viens no virzieniem, ko pastiprinājusi valdošā popkultūra.

Tātad, runājot par tikumību, jādomā plašāk. Arī deputātiem. To vēstulē konstatē arī izglītības ministre Mārīte Seile: «Grozījumus likumā atbalstošie deputāti vārdam «tikumība» piešķir savu ļoti subjektīvo redzējumu, tajā pašā laikā nesniedzot vecākiem, skolotājiem precīzu skaidrojumu viņu izpratnei par vārda «tikumība» nozīmi un rosināto grozījumu mērķiem (..).»

Uz otro lasījumu Saeimā piedāvātie grozījumi

Izglītības likumā

10.1 pants. Izglītība un tikumība.

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, it īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.

Kas ir tikumība?

Tikumība – sabiedrības un vispārcilvēcisko prasību noteikta, apziņā abstrahētu morāles normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šai sistēmai. Ja sabiedrības un vispārcilvēciskās prasības atbilst cilvēka iekšējiem motīviem darīt labu, tikumība ir personības tikumiskās brīvības sfēra.

Letonika.lv, Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca