Sāk izspēlēt Valsts prezidenta vēlēšanu partiju
Norises, kas ievada Valsts prezidenta vēlēšanas, ir viens no sarežģītākajiem politiskajiem pasjansiem, ko cenšas izspēlēt partijas. Virspusēji šobrīd tiek radīts iespaids par kopsaucēju meklēšanu: koalīcijas spēki rīt tiekas, lai runātu par vienotu kandidātu valsts augstākajam postenim. Taču praksē aiz katra šāda paziņojuma stāv smalkas kalkulācijas, lai panāktu katrai partijai vēlamo rezultātu.
Ceturtdien koalīcijas spēki sanāks uz pirmo diskusiju, lai runātu par Valsts prezidenta amatam nepieciešamajām īpašībām, prasībām pret kandidātiem un citām ēteriskām lietām, kas dziļākajā būtībā partijas interesē otršķirīgi. Praksē sanākšanas mērķis ir iztaustīt konkurentu nostāju, saprast to personāliju loku, kuru virzīšanai partneri kategoriski nepiekristu, un iezīmēt kompromisa figūru sarakstu, kas varētu apmierināt visas iesaistītās puses.
Iztausta situāciju
Vienīgie, kuri jau šobrīd ir atklāti nosaukuši savu favorītu, ir Zaļo un zemnieku savienība, kas augstajā postenī labprāt redzētu līdzšinējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Lai gan premjeres partija publiski šādu steigu dēvē par skriešanu «pa priekšu vilcienam», tomēr kuluāros tiek spriests, ka Vienotību šāda partneru aktivitāte apmierina, jo ļauj apzināti novilcināt procesus, lai pēdējā momentā izspēlētu gājienu ar melno zirdziņu. Taču šobrīd iniciatīva piespiedu kārtā ir nodota Vienotības rokās, lai mudinātu partiju nevilkt procesus garumā.
ZZS līderis Augusts Brigmanis uzsver, ka, neraugoties uz diametrāli pretējiem uzskatiem, koalīcijai tomēr būtu jāspēj vienoties par kopīgu kandidātu. «Būtu vismaz jāuzsāk diskusija, lai redzētu, kurš te ir konstruktīvais spēks, kurš – destruktīvais,» spriež A. Brigmanis. Arī Vienotības līderis Edvards Smiltēns sarunā ar Neatkarīgo pauž cerību par partiju spēju atrast kopsaucēju. «Ģeopolitiski Latvijai ir pievērsta milzīga uzmanība, arī situācija Austrumeiropā pieprasa racionālu un prognozējamu politiku. Vienošanās process nebūs viegls, taču koalīcijai būtu jāspēj vienoties, lai nepiedzīvotu brīnumus plenārsēdes balsojumā, kā tas bijis jau daudzreiz, vēlējot prezidentu,» norāda politiķis.
Visticamāk, meklēs kompromisa figūru
Viena no iespējām būtu augstajam amatam virzīt Vienotībai un nacionāļiem tīkamo Egilu Levitu, taču tam, visticamāk, nepiekristu ZZS. Otra varbūtība būtu ZZS vēlama kandidāta virzīšana ar opozīcijas spēku atbalstu, taču arī šāds scenārijs nevienu no partijām līdz galam neapmierinātu. Tādējādi kā trešais, visticamākais, variants šobrīd ir uzlūkojamas partiju neformālas pārrunas, sastādot kategoriski nepieņemamo personāliju sarakstu un izrunājot kompromisa figūru loku. Iespējams, viena no tām varētu būt arī pašreizējais Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš nav paguvis sanīsties ne ar vienu no spēkiem.
Nesola tūlītēju viedokli
Pats A. Bērziņš par saviem nākotnes plāniem gan pagaidām klusē, neatklājot, vai vēlas uzņemties prezidenta pienākumus atkārtoti. A. Bērziņa pārstāve Līga Krapāne sarunā ar Neatkarīgo apliecina, ka konkrētu viedokli prezidents negrasās formulēt agrāk kā aprīlī, jo vispirms viņš vēloties novest līdz galam vairākus iesāktus procesus. Tāpat Valsts prezidenta kanceleja atgādina, ka saskaņā ar likumu konkrētu kandidātu uzvārdiem ir jābūt zināmiem laika posmā starp 50. un 40. dienu pirms Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, kas šogad ir 8. jūlijs.