Rožukalne: Grozījumi Preses likumā ir pārspīlēti un nesamērīgi
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem, ir pārspīlēti un nesamērīgi, portālam "lsm.lv" paudusi Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Viņasprāt, rodas vairākas absurdas situācijas no žurnālistikas viedokļa, jo žurnālistu privilēģijas un pienākums ir publicēt uz faktiem balstītus materiālus, stāstīt aktuālus stāstus, arī par kriminālprocesiem.
"Ja tas nebūtu iespējams, tad mēs nevarētu tagad publicēt par aktuālajiem Zolitūdes izmeklēšanas rezultātiem un procesiem, par "Gan Bei" nodokļu shēmu. Tas ir absolūti dabiski, ja žurnālists grib redzēt dokumentus un kā pierādījumus publicēt šos dokumentus. Savukārt nākamais solis - cik lielā mērā un ko no tiem dokumentiem secināt - ir lielā mērā profesionāla izvēle, kas balstīta uz profesionālu ētiku, lai neaizskartu cietušo personu un lai nepadarītu kādu vainīgu pirms tiesas procesa," skaidro Rožukalne, norādot, ka sabiedrībai nebūs iespējams uzzināt detalizētu informāciju.
Rožukalne ir pārliecināta, ka atbildīgi mediji ievēro cietušo tiesības. Grozījumos, pēc viņas teiktā, netiek ņemta vērā mediju iespēja veikt pašregulācijas pasākumus.
Pašregulācija esot minēta tieši tajā direktīvas pantā, kas ir pieminēta grozījumu anotācijā. Tajā minēts - lai aizsargātu cietušos, dalībvalstis, ievērojot vārda brīvību, mudina plašsaziņas līdzekļus veikt pašregulācijas pasākumus. "Šajā gadījumā izskatās, ka pašregulācija vispār netiek ņemta vērā," norādījusi Rožukalne. Viņa pastāstīja, ka mediju spēja ievērot cietušo tiesības ļoti labi bijusi redzama, piemēram, analizējot Zolitūdes traģēdijas atspoguļojumu medijos.
"Ir aizsargātas arī dažādu upuru, bērnu tiesības. Ir pilnīgi normāli, ka šī direktīva tiek ieviesta Latvijas normatīvajos aktos, bet īstenībā jau šī prakse ir absolūti pietiekama profesionālās ētikas kontekstā. Izskatās, ka Latvija šo normu likumā ir padarījusi stingrāku, nekā tas ir noteikts pašā direktīvā," norādījusi Rožukalne.
Kā ziņots, TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas.
TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.
Grozījumus izstrādājusi darba grupa, kurā bija pārstāvji no dažām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, taču nebija pārstāvēta neviena no žurnālistu profesionālajām organizācijām, mediju īpašnieki un vadītāji.
Grozījumi vakar skatīti valsts sekretāru sanāksmē.