Saeima pieņem likuma grozījumus par valdes locekļu personīgo atbildību
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.
Partija "Saskaņa" rosināja izslēgt no likumprojekta normu par valdes locekļu personīgo atbildību, tomēr deputātu vairākus šo ierosinājumu neatbalstīja.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepriekš norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem. Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.
Šos grozījumus kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas iepriekš norādīja, ka varētu vērsties Satversme tiesā saistībā ar šo normu pieņemšanu.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsver, ka šis normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus. Viņš iepriekš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.
Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.