Franču deputāti vēlas Palestīnas atzīšanu
Francijas parlamentā notikušais balsojums par Palestīnas valstiskuma atzīšanu, lai gan ir simbolisks un juridiski nesaistošs, tomēr apliecina – Eiropā valda aizvien lielāka neapmierinātība ar to, ka Tuvo Austrumu problēmas neizdodas atrisināt sarunu ceļā. Tomēr ar šādiem balsojumiem panākt, lai Palestīna patiešām kļūtu par reālu valsti, nebūs iespējams, turklāt Francija riskē ar to, ka radīsies vēl lielāka spriedze attiecībās starp lielajām ebreju un musulmaņu kopienām, kas dzīvo šajā valstī.
Otrdienas vakarā notikušajā balsojumā Nacionālajā asamblejā 339 deputāti atbalstīja aicinājumu valdībai atzīt Palestīnu, bet 151 balsoja pret. Reuters atgādina, ka beidzamajās nedēļās līdzīgi balsojumi ar vēl pārliecinošākiem rezultātiem par labu palestīniešu valstiskumam notikuši Īrijā, Lielbritānijā un Spānijā, bet Zviedrija oktobrī kļuva par lielāko Rietumeiropas valsti, kas oficiāli atzinusi Palestīnu. Kā atgādina AFP – saskaņā ar Palestīniešu pārvaldes aplēsēm, Palestīnu atzinušas jau 135 pasaules valstis, taču daudzi eksperti uzskata, ka šis skaitlis nav korekts, jo virkne valstu Palestīnu atzinušas vien ar nosacījumu, ka tā atrisina savas domstarpības ar Izraēlu.
«Balsojuma rezultāti uzreiz nemainīs Francijas diplomātisko kursu,» norāda Reuters, atgādinot, ka Francijas valdībai tie neuzliek nekādus pienākumus. Lai gan rezolūciju bija sagatavojuši un atbalstīja valdošās sociālistu partijas deputāti, nedz ārlietu ministrs Lorāns Fabiū, nedz premjers Manuels Vallss parlamentā uz balsošanu nebija ieradušies. «Mēs nevēlamies šādu simbolisku atzīšanu, kas novedīs tikai pie virtuālas valsts izveidošanas. Mēs vēlamies īstu Palestīnas valsti, tādēļ dosim vēl vienu iespēju sarunām,» valdības nostāju skaidrojis Eiropas lietu valsts sekretārs Harlems Dezērs. AFP norāda, ka Francija gatavo kārtējās ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu, kurā, visticamāk, Izraēlai un palestīniešiem tiks noteikti stingri termiņi miera sarunu atsākšanai un vienošanās panākšanai. No L. Fabiū sacītā var noprast, ka Francijas valdība ir gatava gaidīt ne vairāk kā divus gadus. Tāpat L. Fabiū ir ierosinājis Francijā sarīkot starptautisku konferenci par Tuvo Austrumu miera jautājumiem – tās iespējamību plāno apspriest šonedēļ Briselē, kur uz NATO sanāksmi gatavojas ierasties ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Jāatgādina, ka arī Eiropas Parlaments šomēnes plānojis balsot par Palestīnas simbolisku atzīšanu.
Gan palestīniešu, gan Izraēlas reakcija uz balsojumu bijusi prognozējama, ziņo AP. Palestīniešu prezidents Mahmūds Abāss Francijas deputātu iniciatīvu nodēvējis par «drosmīgu un iedrošinošu soli», savukārt Izraēlas Ārlietu ministrijas runasvīrs Emanuels Nāshons uzsvēris, ka lēmumu par mieru un divu valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu iespējams panākt vien tiešu sarunu ceļā. «Mēs uzskatām, ka šādi balsojumi tikai padara palestīniešu pozīcijas radikālākas un raida nepareizus signālus reģiona līderiem un iedzīvotājiem,» viņš sacījis. Izraēlas nostājai piekrīt arī ASV, kas uzskata, ka Palestīnas valstiskums panākams vien sarunās starp Palestīnas pārvaldi un Izraēlu, nevis balsojumos Eiropas vai citu kontinentu parlamentos.
Otrdienas vakarā pie parlamenta ēkas piketus rīkojuši gan Palestīnas neatkarības pretinieki, gan piekritēji. Reuters vēsta, ka nesenā socioloģiskā aptaujā noskaidrots – vairāk nekā 60% Francijas iedzīvotāju Palestīnas valstiskumu atbalsta. Šogad, kad Izraēla Gazas joslā veica militāro operāciju pret grupējumu HAMĀS, Francijā notika plašas protesta demonstrācijas, kurām nereti bija antisemītisks raksturs. BBC norāda, ka parlamentā pieņemtā rezolūcija var palielināt domstarpības starp ebreju un musulmaņu kopienām, kas Francijā ir pašas lielākās visā Eiropā.