Nedz eksperti, nedz bijušie kolēģi un arī paši Reformu partijas biedri nespēj līdz galam pamatot partijas vēlmi saglabāt politiskās organizācijas statusu. Un tomēr – piedzīvojuši iznīcinošu kritienu, reformisti joprojām spītīgi apgalvo, ka atdzimšana ir iespējama.
Pēc nedēļas nogalē notikušā kongresa Reformu partija (RP) nolēmusi turpināt patstāvīgo darbību kā politiskā partija, nepārveidojoties nedz par biedrību, nedz par kādas citas partijas atzaru.
RP valdes locekle Inga Antāne sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka dzelžainas loģikas vai tālejošu plānu šādam lēmumam nav, taču tāds esot bijis vairākuma balsojums. Jāpiebilst, ka uz kongresu bija ieradušies vien 24 biedri un, lai gan spožākās zvaigznes jau sen kā pārceļojušas uz citām organizācijām, tomēr viena otra lokomotīve reformistiem joprojām ir saglabājusies kā, piemēram, Daniels Pavļuts, Valdis Zatlers vai Sandra SondoreKukule. «Iespējams, lēmums saglabāt partijas statusu ir jāraksturo kā «neskatoties ne uz ko»,» atzīst I. Antāne. «Taču, ja reiz Valdis Zatlers mūs savulaik aicināja līdzdarboties, iesāktais reformu virziens ir jāturpina. Pretējā gadījumā viss iepriekšējais ir norakstāms.»
To, ka partijas statusa saglabāšana ir praktiski bezjēdzīga, atzīst kādreizējais RP biedrs, pašreizējais partijas Vienotība politiķis un 12. Saeimas deputāts Romualds Ražuks. «Domāju, ka izredžu atdzimt nav. Esmu savā dzīvē savulaik jau piedzīvojis organizāciju, kas izmisīgi mēģina turpināt eksistenci, lai gan visas iespējas ir izsmeltas. Arī Tautas fronte turējās līdz pēdējam, pirms nogrima. No vienas puses, tas cilvēkus pat raksturo pozitīvi – ir ideja, ko negribas nodot. Taču politikā šāda stratēģija nedarbojas,» bija pārliecināts R. Ražuks.
Vēl skarbāks savos vērtējumos ir kādreizējais RP Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters, kurš aizvadītajā nedēļā no partijas izstājās. «Vispareizākais būtu bijis lēmums pārtapt par biedrību, taču saprāts neņēma virsroku un partija lēma pretēji jebkādai loģikai. Tas ir farss,» bija pārliecināts E. Demiters, piebilzdams, ka RP jau sen kā nav 200 aktīvu biedru, kas iesaistītos organizācijas dzīvē un lēmumos.
Savukārt politologs Arnis Kaktiņš atzīst: no racionālā viedokļa mēģinājumi saglabāt paputējušu partiju ir bezcerīgi, taču šai monētai ir arī otra puse. «Tas ir labi, ja cilvēkiem patīk tikties, apmainīties ar viedokļiem. Labi, ja ir līdzīgi domājošu cilvēku grupas, jo tikai tādās var rasties kādas interesantas idejas. Turklāt tas, ka Reformu partija pretēji loģikai tomēr izlēmusi turpināt savu darbību, liecina, ka šie tiešām ir līdzīgi domājoši cilvēki, nevis grupiņa, kas sapulcējās merkantilu mērķu vadīta. Iespējams, viņiem tiešām ir kopīga ideja, uz kuras pamata ar laiku var veidoties kāda cita jauna organizācija,» pauda A. Kaktiņš.