Sudraba: Strādāt gadu pirms vēlēšanām būs pārāk dārgi

 
©f64

Valsts prezidenta ierosme par «vecuma cenzu» partijām, kas grasās startēt Saeimas vēlēšanās, ir neviennozīmīgi vērtējama iniciatīva, jo «šai medaļai ir divas puses». Tā uzskata 12. Saeimas jaunpienācēji Inguna Sudraba un Mārtiņš Bondars, kuru politiskie spēki apvienojās un izveidojās vien īsi pirms šā gada Saeimas vēlēšanām.

Uzrunājot jaunievēlēto 12. Saeimu tās pirmajā plenārsēdē, Valsts prezidents Andris Bērziņš deva nepārprotamu norādi – tautas griba, izvēloties jaunas, nesen tapušas partijas, ir respektējama, tomēr ikvienas valsts politiskā stabilitāte sakņojas stiprās, ietekmīgās un noturīgās partijās, ar ko Latvija līdz šim nav varējusi lepoties. Tieši tādēļ prezidents jau tuvākajās nedēļās grasās iesniegt likumdevējiem vairākus priekšlikumus vēlēšanu sistēmas pilnveidei. Piemēram, rosinot, ka parlamenta vēlēšanās varētu piedalīties partijas, kas dibinātas vismaz vienu gadu pirms vēlēšanām. Sarunā ar Neatkarīgo Valsts prezidenta padomniece Līga Krapāne apliecināja, ka šāda ierosme varētu tikt sagatavota vēl šā gada laikā.

Viena cilvēka projekti

Jaunievēlētajā 12. Saeimā šogad ir iesoļojuši divi politiskie spēki, kas tapuši vai apvienojušies vien īsi pirms vēlēšanu dienas. Turklāt abas šīs kustības lielā mērā ir veidotas kā viena līdera projekts, jo partiju No sirds Latvijai vada bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis ir bijušais premjerministra Viļa Krištopana biroja un vēlāk arī Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Jāatgādina, ka vienas, turklāt vienīgās, lokomotīves problēma gadu no gada tiek pārmesta katram jaunveidotam spēkam. 11. Saeimā kā viena cilvēka orķestris iekļuva eksprezidenta Valda Zatlera dibinātā Reformu partija, savukārt pirms tam lielu tautas atbalstu guva gan Ainārs Šlesers, gan Einars Repše un Valdis Dombrovskis, viņu partiju stabilitāti atstājot otrajā plānā.

Jo ilgāk, jo dārgāk

Piekrītot tam, ka Latvijas politiskajai videi trūkst stabilitātes, I. Sudraba sarunā ar Neatkarīgo tomēr norāda arī uz jautājuma otru pusi. «Lietas ir jāskata kopainā. Ja partija jau darbojas koalīcijā un strādā valdībā, tad viņas iespējas pirms vēlēšanām uzrunāt vēlētājus ir nesalīdzināmi lielākas nekā jaunajām kustībām. Valdības nams, Saeima vienmēr būs bezmaksas rupori, kas jauniem spēkiem ir liegti. Tas savukārt nozīmē, ka jaunai partijai visi informatīvie kanāli ir jāpērk par naudu, un, jo ilgāk partija strādā pirms vēlēšanām, jo dārgāk viņai izmaksā šī pastāvēšana,» pauž I. Sudraba.

Otra problēma, ko akcentē bijusī valsts kontroliere, ir vēlētāju pasivitāte. Kā zināms, liela daļa Latvijas balsotāju savu izvēli par labu kādai partijai izdara vien īsi pirms Saeimas vēlēšanu dienas. «No tā, ka partija sāks strādāt gadu pirms vēlēšanām, Latvijas vēlētājs nekļūs aktīvāks. Principā visu šo gadu partija būs spiesta tukšgaitā tērēt resursus un spēkus, lai gan vēlētāju uzmanību tas piesaistīs maz,» ir pārliecināta politiķe.

Savukārt kā trešo būtisko aspektu, kas apgrūtinātu partiju veidošanu gadu pirms vēlēšanām, I. Sudraba sauc politiskās vides nepievilcību. «Politiskā vide Latvijā ir ārkārtīgi netīra, tajā ir daudz neatļauto paņēmienu, melnā PR. Tādēļ ikviens jauns cilvēks, kurš apsver domu iesaistīties politikā, vēlas pēc iespējas ilgāk palikt anonīms, lai konkurentiem neatliek laika nomelnošanas kampaņām,» klāsta I. Sudraba.

Esošajās partijās valda vecā kliķe

Tikmēr politikas eksperti jau sen norāda, ka Latvijas politiskā vide hroniski sirgst ar labējā flanga sadrumstalotību, kad uz katriem tūkstoš vēlētājiem ir piecas partijas. Politologi norāda: būtu jāmazina vēlme katru gadu dibināt jaunas partijas, tā vietā mudinot aktīvus cilvēkus iesaistīties jau esošajās kustībās un tādējādi audzējot stabilas, daudzskaitlīgas un tradīcijām bagātas partijas. Jāatgādina, ka šis jautājums jo īpaši aktuāls bija pirms 11. Saeimas vēlēšanām, kad eksprezidents Valdis Zatlers tika aicināts nešķelt labējo partiju flangu un piebiedroties Vienotībai, nevis dibināt kārtējo jauno kustību. M. Bondars sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka ideja teorijā ir pareiza, taču grūti īstenojama praksē. «Jauniem cilvēkiem nav vietas jau esošajās partijās, jo tajās valda vecā kliķe, kas nevienu jauno nelaiž pie teikšanas. Ja cilvēks patiesi vēlas kaut ko mainīt, viņam vienīgā iespēja ir iesaistīties jaunā politiskā organizācijā,» pārliecināts deputāts.