Dombrovska ordenim Maxima ēna
Tikai dažas dienas pirms Zolitūdes traģēdijas gadadienas, 18. novembrī, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, kas amatu pameta, uzņemoties politisko atbildību par notikušo, saņems augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa otro šķiru, līdz ar to saņemot arī titulu «ordeņa lielvirsnieks». Sabiedrībā pazīstami cilvēki nenoliedz, ka viņš patiešām pelnījis šādu atzinību, taču daži apšauba, vai apbalvojuma pasniegšanai izraudzīts atbilstošs laiks.
Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Šie nopelni var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Turklāt par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība.
Politologs Filips Rajevskis nenoniecina V. Dombrovska paveikto krīzes laikā, jo tieši viņa vadībā Latvija uzņēma smagāko ekonomikas lejupslīdes radīto triecienu, taču, pēc viņa domām, Zolitūdes traģēdijas kontekstā apbalvojuma pasniegšanai nav izraudzīts īstais laiks.
«Tas, ko viņš izdarīja krīzes novēršanas labā, ir diezgan daudz, un to es nevēlos noniecināt. Šeit nav runa par to, ka viņš to ordeni nebūtu pelnījis, taču nav īstais laiks. It sevišķi, ņemot vērā Zolitūdi. Turklāt viņš ir jauns cilvēks, bet ordeņus, manuprāt, dod par karjerām un cienījamā vecumā,» uzskata politologs. Līdzīgi viņam domā arī daudzi, kuru tuvinieki vai draugi cieta traģēdijā.
Arī reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kas parasti savos izteicienos politiķus nesaudzē, uzskata, ka V. Dombrovska karjerā, tāpat kā daudzu citu sabiedrībā redzamu cilvēku, labo un augsti vērtējamu darbu pietiek, lai saņemtu ordeni. Tomēr diskusijai par šo jautājumu tēmu pietiktu.
«Aiz katra apbalvojuma ir gan par, gan pret. Tā kā Dombrovskis un viņa veikums ir tikpat raibs kā dzeņa vēders, ja sakasītu tikai pozitīvo, gan jau sanāk kādam ordenim. Man nav iebildumu. Savu darbu jau viņš ir paveicis, lai cik tas nebūtu sabiedrībai sāpīgi vai Eiropai patīkami, bet viņš ir trāpījies īstajā laikā un īstajā vietā,» saka Ē. Stendzenieks un piebilst, ka būtu lietderīgi ieviest arī kauna ordeni, kura kavalieru skaits būtu «krietns birums».
Aizdomāties par to, ka sabiedrība pārāk dedzīgi kritizē cilvēkus, kas uzņēmušies atbildību un kaut ko paveikuši, aicina publicists un rakstnieks Aivars Kļavis. «Beidzot jāsāk uzticēties cilvēkiem, kas kaut kādas lietas paveikuši. Var jau paust viedokli, bet, kad lēmums pieņemts, tad to vajadzētu respektēt,» saka rakstnieks. Viņš atzīst V. Dombrovska ieguldījumu valsts cīniņā ar krīzes sekām, taču tajā pašā laikā ordeņa piešķiršanai nepiešķir nozīmi kādas personas vērtēšanā – «ordeņi neko neizšķir, kāda starpība – ir viņam tas, vai nav».
Savukārt noraidoša ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kas uzskata, ka ne tikai apbalvojuma piešķiršanas laiks izraudzīts nepareizi, bet arī V. Dombrovska veikuma izvērtēšanai vēl nav pagājis pietiekami daudz laika. Arī viņa ieguldījums cīņā ar krīzi, pēc viņas domām, ir pārspīlēts.
«Mēs visi cīnāmies ar krīzēm. Valstī mēs ieguldām visi, katrs lauksaimnieks, mediķis, skolotājs iegulda šajā valstī milzīgu entuziasmu un enerģiju. Vai tas ir iemesls, lai dotu ordeni? Turklāt viņš atbildīgos amatos bija arī tad, kad krīze tikai veidojās. Man nav īsti skaidrs, par kādiem nopelniem tas ordenis piešķirts, jo arī no krīzes izkļuvuši mēs vēl neesam,» saka mediju pārstāve.