Stabilākā frakcija – Nacionālajai apvienībai

«Šajā sasaukumā ir divi mazie populistiskie spēki [Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai], kuriem nav tik daudz teikšanas kā Valdim Zatleram 2011. gadā, bet Saskaņai ir mazāka frakcija, kas pārējiem paver iespēju dažādām spēlēm un koalīcijas maiņām,» saka politologs Ivars Ījabs.

Daudz izmaiņu

Vislielākās izmaiņas no iepriekš Saeimā pārstāvētajām partijām šajā sasaukumā piedzīvojusi Vienotība, kura trīs gadu laikā savās rindās uzsūca (Zatlera) Reformu partiju.

No Saeimā ievēlētajiem 23 Vienotības deputātiem trīspadsmit aizvadītajā Saeimā pārstāvēja citu sarakstu vai parlamentā vispār nebija ievēlēti. Šāds jaunpienācēju skaits skaidrojams ar vērā ņemamo bijušo Reformu partijas biedru uzņemšanu Vienotības pulkā.

Starp Vienotības pieradinātajiem un parlamentā ievēlētajiem reformistiem ir vairākās partijās līdz šim dalību ņēmušais Romualds Ražuks, Inese LībiņaEgnere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un citi. Audzējot popularitāti reģionos, Vienotība savos vēlēšanu sarakstos iekļāva arī vairākus reģionālo partiju pārstāvjus, un tāpēc Saeimā iekļuva, piemēram, Valmieras pašvaldības otrais cilvēks Inesis Boķis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.

Sagaida problēmas

Saeimā iekļuvis arī iepriekš bezpartejiskais, bet šā gada sākumā Vienotības ideoloģiju pieņēmušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss un, protams, premjerministre Laimdota Straujuma, kas arī Vienotībai pievienojās tikai gada sākumā. Kuplinot Vienotības deputātu pulku, Saeimā atgriezušies arī partijas smagsvars Kārlis Šadurskis un Ints Dālderis, kura ceļš uz Vienotību caur Jauno laiku aizsākās vēl Tautas partijā.

Pastāv uzskats, ka jauno papildspēku piesaistīšana Vienotībai var radīt pamatīgas iekšējās problēmas, kas draud ar ietekmes zaudēšanu nākamajos gados. Tas, vai Vienotība patiešām spēs sadzīvot ar novadu partiju pārstāvjiem un īpaši tiem partijas biedriem, kas 11. Saeimā iekļuva no Zatlera Reformu partijas, bet tad Klāva Olšteina vadībā no tās aizgāja, rada satraukumu arī pašā Vienotībā.

«Man nekad nav bijis īpaši skaidrs, kāpēc vajadzēja vākt pie sevis tos no Olšteina sešnieka. Partijas iekšienē ir satraukums par bijušajiem reformistiem un Boķi, bet, kā tas viss strādās kopā, rādīs laiks,» saka I. Ījabs.

Zaļie pieņemas spēkā

Arī Saeimas otru lielāko frakciju – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) skārušas pārmaiņas, taču ne tuvu tik vērienīgas kā koalīcijas vecākajai māsai, jo šis politiskais spēks pratis būtiski palielināt vēlētāju atbalstu, un 12. Saeimā tam ir 21 mandāts iepriekšējo trīspadsmit vietā.

Šajā sasaukumā ZZS frakcijā lielāku teikšanu guvis partijas zaļais spārns – tas palīgspēkos ieguvis Gunti Belēviču, kurš, pat kļūstot par veselības ministru, nolikt deputāta mandātu negrasās, un spēkavīru Raimondu Bergmani, kā arī cēsnieku Arti Rasmani, kas iepriekšējās trīs reizes veiksmīgi kandidējis Cēsu pašvaldības vēlēšanās.

Saeimā ZZS sastāvā atgriežas arī kādreizējais tās priekšsēdētājs Gundars Daudze, kas ZZS pārstāv vienu no mazākajiem, taču ne neietekmīgāko politisko spēku – Latvijai un Ventspilij.

Arī ZZS ir pirmziemnieki – pirmo reizi parlamentā līdz ar zaļo A. Rasmani strādās kādreizējais Latvijas Pirmās partijas biedrs Ainārs Mežulis un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Arī Armandu Krauzi varētu pieskaitīt pie Saeimas darbu līdz šim nepazīstošajiem, taču 10. Saeimas vēlēšanās viņš tika ievēlēts. Vien nolika mandātu, lai dotos aizstāvēt lauksaimnieku intereses Eiropā.

Starp koalīciju veidojošajām partijām visstabilākais deputātu korpuss ir Nacionālajai apvienībai. Tā, iegūstot 18 mandātus, savu deputātu skaitu audzējusi par trim deputātiem, bet frakcijā parādījušās tikai piecas jaunas sejas. Trīs no tām: apvienības virzītā kultūras ministre Dace Melbārde, vēsturnieks Edvīns Šnore un jurists Rihards Kols. Divi Nacionālās apvienības rindas papildinājušie, līdz šim ar to nesaistītie politiķi ir Inguna Rībena un Janīna KursītePakule, kas nemierā ar pārāk liberālu politiku vasarā pameta Vienotību.