Jaunās valdības koalīcija par topošo valdību ir vienojusies, taču tas Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai un pārējām Saeimā ievēlētajām partijām neliedz cerēt uz aizvadīto vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu. ZZS, Nacionālā apvienība un No sirds Latvijai atbalsta Saskaņas prasību par vēlēšanu rezultātu pilnīgu vai daļēju atcelšanu Latgales vēlēšanu apgabalā, kas Vienotībai neveiksmīgākajā gadījumā var izvērsties par divu mandātu zaudēšanu.
Saskaņa Augstākajā tiesā iesniegusi prasību par pilnīgu vai daļēju vēlēšanu rezultātu anulēšanu Latgales vēlēšanu apgabalā, jo tā uzskata, ka Vienotības kandidāts uz Saeimas deputāta amata vietu Dzintars Zaķis vai kāda trešā persona organizējis vēlētāju balsu pirkšanu par labu Dz. Zaķim.
Jautātas, vai partijas šo prasību atzīst, visas, izņemot Latvijas Reģionu apvienību, kas uz tiesu nebija ieradusies, atbildēja apstiprinoši. Vienīgi Nacionālā apvienība norādīja, ka prasību atbalsta vien daļēji, jo uzskata, ka Saskaņa izmantojot nepareizus argumentus, taču situācija arī apvienības izpratnē esot pārāk aizdomīga, lai to atstātu novārtā.
Saskaņa prasību argumentē ar to, ka Latgalē, kur Dz. Zaķis kandidēja pirmo reizi, šis Vienotības deputāts dažos vēlēšanu iecirkņos ieguvis anomāli labus rezultātus. Proti, Dz. Zaķis, salīdzinot ar Vienotības sniegumu vairākās iepriekšējās vēlēšanās, nopelnījis nesamērīgi daudz plusiņu – vietām pat vairāk nekā 90% no Vienotības kandidātu kopā sapelnītajām pozitīvajām atzīmēm. Saskaņa uzskata, ka šis apstāklis liecina par labu versijai, ka kādi pašlaik nenoskaidroti spēki par labu Dz. Zaķim organizējuši balsu pirkšanu.
Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka tikai anomālā plusiņu skaita izvirzīšana par galveno argumentu nav pietiekams pamats šādai prasībai. Partija ir pārliecināta, ka vajadzētu ņemt vērā tikai tos biļetenus, kuros Dz. Zaķis ir saņēmis plusiņu, bet pārējie Vienotības deputāti izsvītroti. Tieši šis biļetenu skaits vislabāk ilustrētu iespējamo balsu pirkšanu.
Pēc Andreja Elksniņa tiesai izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc vajadzētu pārskatīt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā, Augstākā tiesa uzklausīja arī Drošības policijas darbinieku, kas dienesta specifikas dēļ netika identificēts. Saskaņā ar viņa teikto pagaidām nekas neliecinot, ka ir pamats domāt par masveidīgu balsu pirkšanu Latgalē. Esot zināms vien par dažiem atsevišķiem – «ne vairāk par pieciem» – konkrētiem gadījumiem. Pārējie iztaujātie cilvēki par balsu pirkšanu Dz. Zaķa vai citu partiju labā esot dzirdējuši tikai nostāstus. Drošībnieks gan neslēpa – nevar izslēgt, ka liecinieki nevēlas atklāt visu viņu rīcībā esošo informāciju, jo baidās no sekām.
Tiesa, iztaujājot Saskaņas pieaicinātos lieciniekus, lielu uzmanību pievērsa arī tam, vai viņi savā pagastā vai novadā pirms vēlēšanām pamanījuši Dz. Zaķa priekšvēlēšanu aģitācijas klātbūtni. Neviens no lieciniekiem neatzina, ka būtu pamanījuši Dz. Zaķa pastiprinātu kampaņu, bet lielākā daļa neslēpa, ka Dz. Zaķa sasniegumi, apkopojot vēlēšanu rezultātus, bija pārsteigums.
Pats Dz. Zaķis gan neuzskata, ka viņam paustais atbalsts esot vērtējams kā anomālija, jo jau ilgāku laiku pirms vēlēšanām viņš izlēmis, ka līdzšinējā vēlēšanu apgabalā – Zemgalē – viņš lielāko daļu savu solījumu izpildījis un lielāks izaicinājums viņam būtu Latgale.
Tāpēc divu līdz trīs gadu laikā viņš cītīgi strādājis ar Latgales vēlētājiem, ticies ar viņiem personīgi, «paspiedis roku» un stāstījis par savu ieguldījumu reģiona ceļu tīkla uzlabošanā. Dz. Zaķis uzskata, ka tieši tas ļāvis viņam vēlēšanās apsteigt pat satiksmes ministru Anriju Matīsu, kam vēlētāju acīs vajadzētu vairāk asociēties ar ceļu remontiem.