Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pirmdien paziņoja, ka viņa valdība ir vērsusies ar prasību Konstitucionālajā tiesā, lai panāktu Katalonijas neatkarības referenduma apturēšanu, vēsta ārzemju mediji.
Spānijas konservatīvā valdība apstrīdēs 19. septembrī Katalonijas parlamenta pieņemto likumu, ar kuru atļauts rīkot referendumu, kā arī apstrīdēs Katalonijas premjerministra Artūra Masa 27. septembrī parakstīto dekrētu, ar kuru izziņota balsošanas rīkošana, pirmdien sacīja Rahojs.
19. septembrī Katalonijas parlaments nobalsoja par referenduma sarīkošanu. Spānijas valdība savukārt kārtējoreizi paziņoja, ka referendums ir nelikumīgs un gatavojas bloķēt tā rīkošanu. Vienlaikus uzsverot, ka šis referendums apdraud Eiropas Savienības vienotību.
Mass sestdien parakstīja dekrētu par juridiski nesaistoša referenduma rīkošanu jautājumā par Katalonijas atdalīšanos no pārējās Spānijas.
Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass, uzskata, ka "Ja Katalonijas iedzīvotāji vēlas balsot pat tās nākotni, to faktiski nav iespējams mūžīgi neatļaut."
Spānijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka vienpusējā kārtā rīkots referendums būtu nelegāls un antikonstitucionāls.
Katalonijas balsojums "pavisam skaidri ir pretrunā ar mūsu konstitūciju, kas norāda, ka nacionālā suverenitāte attiecas uz visiem un ka neviena [kopuma] daļa nevar izlemt par visiem", pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā tika lemts par juridiskajiem soļiem, lai panāktu referenduma apturēšanu, sacīja premjers.
"Mums ir pienākums pārsūdzēt [lēmumu par Katalonijas neatkarības referendumu], lai aizsargātu konstitūciju," uzsvēra Rahojs. "Balsojums neatbilst konstitūcijai nedz tā temata, nedz procedūras ziņā."
Likumi var tikt mainīti, bet tikai ar "demokrātiskiem līdzekļiem" un "nepieciešamo atbalstu", norādīja premjers.
Iesniedzot prasību, centrālajai valdībai ir arī Spānijas Valsts padomes atbalsts, kas svētdien atzina, ka Katalonijai nav pilnvaru rīkot šādu balsojumu.
Līdz ar prasības iesniegšanu likums un dekrēts par Katalonijas neatkarības referendumu automātiski tiek apturēti.
Tomēr prasības iesniegšana neatkarības piekritējus nav apstādinājusi, un viņi solījuši turpināt gatavošanos balsojumam.
"Pēc šī [balsojuma] atlikšanas mēs nestāvēsim dīkā," sacīja Katalonijas valdības preses pārstāvis Fransesks Homss.
"Mēs esam apņēmības pilni balsot 9.novembrī," savukārt norādīja kreisās kataloņu nacionālistu partijas ERC līderis Oriols Žunkverass. Viņa vadītā partija Katalonijas parlamentā veido koalīciju ar Masa partiju "Konverģence un savienība" (CiU).
"Mēs zinām par lieliem sarežģījumiem, ar kuriem mums būs jāsaskaras tuvākajās dienās, bet mēs esam gatavi stāties pretī šiem sarežģījumiem."
Atskaitot vēršanos Konstitucionālajā tiesā, precīzi valdības uzbrukuma plāni nav zināmi.
Madrides valdība nav konkrēti izplānojusi, kā tā reaģēs, ja Katalonijas valdība neatteiksies no referenduma rīkošanas ieceres, vēsta Spānijas laikraksts "El Pais".
Tieslietu eksperti laikrakstam teikuši, ka referenduma rezultāti tikšot uzskatīti par nederīgiem.
Viedokļi par to, vai Katalonijas valdība tiks juridiski sodīta, atšķiras. Daži eksperti norāda, ka šāds scenārijs ir mazticams.
Katalonijas premjers paudis pārliecību, ka Spānijas konstitucionālā tiesa ļaus 9.novembrī rīkot referendumu.