Latvijas musulmaņiem ticības kari sveši

Drošības policijas pieņēmums, ka daži no Latvijā dzīvojošajiem islāma sekotājiem varētu pievienoties teroristu grupējumam Islāma valsts, neatbilst patiesībai. Tā uzskata islāmam sekojošu tautu kultūras biedrību Latvijā līderi un Latvijas Islāma kultūras centra vadība.

Saskaņā ar aģentūras LETA ziņoto Drošības policija (DP) «neizslēdz, ka interesi par iesaistīšanos Sīrijas konfliktā vai pievienošanos teroristu grupējumam Islāma valsts var izrādīt arī kāds Latvijā dzīvojošs musulmanis».

DP rīcībā pagaidām gan neesot informācijas par Latvijas iedzīvotāju ceļošanu uz Irāku un Sīriju, lai iesaistītos tur teroristiskās darbībās, vai par Latvijas iedzīvotāju pievienošanos teroristu grupējumam. Tomēr drošības dienests atgādina, ka par personu vervēšanu teroristu grupējumiem Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība, līdz ar to, ja tiks konstatēti šādi gadījumi, DP var izmantot dažādus tiesiskos instrumentus, arī krimināltiesiskos, lai novērstu Latvijas iedzīvotāju vervēšanu ceļošanai uz minētajām valstīm.

Lai laikus identificētu potenciālos terorisma riskus, DP veic dažādus pasākumus, arī cieši sadarbojas ar ārvalstu partneru dienestiem.

Par to, ka Latvijā dzīvojošo musulmaņu iesaistīšanās Tuvo Austrumu konfliktā ir maz ticama, ir pārliecināts Arābu biedrības Latvijā līderis Hosama Abu Meri. Viņš skaidro, ka no apmēram 200 šeit dzīvojošajiem arābiem visi ir izglītoti cilvēki, kas nav nākuši no radikāli noskaņotām ģimenēm. Turklāt ne visi arābi esot musulmaņi. «Viņi ir no šā reģiona un radikālisma idejām neseko,» ir pārliecināts H Abu Meri.

Arī Latvijā dzīvojošie uzbeki neaizraujoties ar radikālām idejām. «Šāds pieņēmums ir pielīdzināms slima suņa murgiem,» uzskata Latvijas Uzbeku kultūras centra priekšsēdētājs Alims Abdusaidovs. Viņš skaidro, ka lielākā daļa Latvijas uzbeku nav reliģiski cilvēki, bet tie daži, kas seko islāmam, nav tik fanātiski, lai viņus varētu pārliecināt par pievienošanos teroristiem.

«Tas nav pamatots paziņojums. Mēs vienmēr esam sekojuši Korānam un Muhameda vēstij, ka, dzīvojot kādā valstī, mums jāievēro tās valsts likumi, un to vienmēr esam darījuši. Islāms te ir jau ļoti ilgi un ar to nekad nav bijušas problēmas,» skaidro Tatāru-baškīru kultūras biedrības Čisme vadītājs Zurafs Zainuļļins, kas nekad neesot saticis ekstrēmi noskaņotu ticības brāli.

Arī Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Imrāns Oļegs Petrovs apliecina, ka līdz šim Latvijā nav saticis musulmani, kas paustu vēlmi doties uz konfliktā ierautajām teritorijām. «Musulmaņi Latvijā par to vienkārši nerunā. Mēs esam diezgan maz, un mums pašiem ir savas problēmas. Lielākajai daļai ir ģimenes, un cilvēkam, kuram ir ģimene, nav nemaz tik viegli aizbraukt, piemēram, atvaļinājumā, nemaz nerunājot par šādiem braucieniem, kas principā ir ceļojums vienā virzienā,» saka centra vadītājs. Viņš zina stāstīt, ka Latvijā, ieskaitot ārzemju studentus, ir ne vairāk par 500 cilvēkiem, kas praktizē islāmu ikdienā.

Jau vēstīts – lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret džihādistu grupējumu Islāma valsts, ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem ir izveidojušas starptautisku koalīciju, kurā iesaistījusies arī Latvija.

Latvijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka, vērtējot pēdējo nedēļu notikumus Irākā un Sīrijā, Latvija uzskata, ka teroristiskais grupējums rada nopietnus draudus drošībai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, kā arī rada apdraudējumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē, ieskaitot Latviju. Tādēļ paredzēts, ka Latvija nodrošinās nepieciešamos nacionālos pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu kaujinieku vervēšanu Latvijas teritorijā, Latvijas valsts piederīgo nelikumīgu iesaisti bruņotajos konfliktos ārvalstīs, kā arī cita atbalsta sniegšanu teroristiem, norāda ministrija.