Spānijas valdība solījusi nepieļaut Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanu 9. novembrī, vēsta aģentūra Associated Press.
Spānijas vicepremjere Soraija Saensa de Santamarija(Soraya Saenz de Santamaria) jau nosaukusi par kļūdu, Katalonijas reģionālās valdības vadītāja Artūrs Mass paziņojumu par neatkarības referenduma sarīkošanu.
"Masam tika atgādināts, ka nav nekā svarīgāka par Spānijas tautas suverēno izvēli un visiem spāņiem ir jālemj par to, kas ir Spānija un kā tā tiek organizēta. Šāds referendums tikai var salauzt sabiedrību.Ne viena valdība nevar to pārkāpt, jo to nosaka un aizsargā likums. Tā ir brīvu cilvēku suverēna izvēle, nevis mūsu, vai Masa,"uzsver Soraija.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass 27. septembrī oficiāli paziņoja par neatkarības referenduma sarīkošanu.
19. septembrī Katalonijas parlaments nobalsoja par referenduma sarīkošanu. Spānijas valdība savukārt kārtējoreizi paziņoja, ka referendums ir nelikumīgs un gatavojas bloķēt tā rīkošanu. Vienlaikus uzsverot, ka šis referendums apdraud Eiropas Savienības vienotību.
Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass, uzskata, ka "Ja Katalonijas iedzīvotāji vēlas balsot pat tās nākotni, to faktiski nav iespējams mūžīgi neatļaut."
1714.gada 11.septembrī Burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Tagad šis datums Katalonijā kļuvis par Nacionālo dienu, ko paši kataloņi dēvē par "Diada". Šī gada piemiņas pasākumi ir īpaši simboliski, jo kopš vēsturiskās sakāves aprit apaļi 300 gadi.
Spānija iecerēto kataloņu referendumu uzskata par antikonstitucionālu, premjerministra Marjano Rahoja vadītā konservatīvā partija solījusi nepieļaut kataloņu nacionālistu ieceres īstenošanu, jo, viņaprāt, šādi jautājumi saskaņā ar konstitūciju lemjami visas valsts nobalsošanā, nevis reģionālā mērogā.
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas gan brīdina, ka Katalonijas atdalīšanās attiecīgi no Spānijas automātiski novedīs pie tā, ka jaunizveidotās valstis zaudēs tiesības uz dalību ES un tām nāksies uzsākt iestāšanās sarunas kā jebkurai citai kandidātvalstij.
Kataloņi lepojas ar savu valodu un kultūru, kas ievērojami atšķiras no pārējās Spānijas, un daudzi no 7,5 miljonus lielā reģiona iedzīvotāju kopskaita uzskata, ka Madride, kas pārdala viņu maksātos nodokļus, pret Kataloniju izturas netaisnīgi.
Katalonijas ekonomika dod aptuveni piektdaļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), taču reģions īpaši smagi cieta 2008.gada finanšu krīzē, kas papildus uzkurināja separātiskos noskaņojumus.
Tikmēr neatkarības pretinieki apgalvo, ka atdalīšanās no Spānijas izsauks ekonomisku katastrofu.