Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pilnīgi nejauši aizlidojis uz Gruziju kopā ar cilvēku, kurš pārliecinājis valdību pārdot Citadeles banku Latvijā līdz šim nedzirdētam investīciju fondam Ripplewood Holdings.
R. Vējonis bija vienīgais starp vairākām vienā reizē uz Gruziju aizlidojušām personām, kurš 29. jūlijā piedalījās valdības lēmuma pieņemšanā par bankas Citadele pārdošanu. Lai cik tas neizklausītos neticami, ka vispār nekādas daļas gar šo darījumu nav bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ka neko daudz par darījumu nemaz nezina partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis (Saeimas turēšana neziņā par Citadeles darījumu ir visu deputātu kopējā versija), skaidru un gaišu pierādījumu viņu darbībai nav. Publiski pieejams ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 29. jūlija sēdes protokols nr. 41. Tas sākumā uzrāda R. Vējoni starp balsstiesīgajiem ministriem un savā beidzamajā punktā vēsta, ka kādu jautājumu valdība izskatījusi tik «konfidenciāli», ka tas arī viss, ko sabiedrība par to drīkst zināt. Attiecīgās nedēļas beigās caur Latvijas Televīziju tika palaista ziņa, ka valdība tajā dienā lēmusi atdot Citadeli līdz tam Latvijā praktiski nezināmajam fondam Ripplewood Holdings. LTV versijā lēmums pieņemts ne valdības sēdē, bet tūlīt pēc sēdes īpašā apspriedē, no kuras izraidīti ministri bez pielaides valsts noslēpumam. R. Vējonis jebkurā gadījumā par Citadeles atdošanu bija lēmis.
Pāris dienas vēlāk viņš atradās vienā lidmašīnā ne tikai ar savu sievu un savu bijušo priekšnieku V. Dombrovski un koalīcijas kolēģi Dz. Zaķi, bet arī Ripplewood Holdings pārstāvi Latvijā Valdi Siksni. «Es joprojām neesmu pazīstams ar V. Sikšņa kungu,» R. Vējonis vakar rakstiski apliecināja Neatkarīgajai stāstā par savām gaitām Gruzijā. Akcents šajā stāstā likts uz to, cik liela nejaušība bijusi Vējoņu ģimenes brauciens: «Ņemot vērā starptautisko situāciju, tas, vai es varēšu doties atvaļinājumā ar sievu, nebija zināms līdz pēdējam brīdim. Atvaļinājums piešķirts ar 2014. gada 28. jūlija Ministru prezidentes rīkojumu,» skaidro R. Vējonis. Starptautiskā situācija, tātad, iegrozījusies tā, lai neietu zudumā lidmašīnas biļetes, kas pirktas 9. jūnijā par 803,30 eiro. Šādu rekvizītu precizēšana ir svarīga, ja jāparāda, ka biļetes pircis R. Vējonis, nevis V. Siksnis vai kāda fiziska vai juridiska persona, kas varētu pārstāvēt drīzāk V. Siksni nekā R. Vējoni.
Attiecībā uz Citadeles pārdošanu R. Vējonis varot «apliecināt, ka balsoju par to pretendentu, kuram ir skaidri zināmi un identificējami gan visi īpašnieki, gan ir pārbaudāma un skaidra naudas izcelsme. Citadeles pārdošana ir sekas Latvijas valstij neizdevīgiem lēmumiem par Parex glābšanu un Citadeles pārdošana ir mazāk sliktais no ļoti sliktiem variantiem bezizejas situācijā.» Viņa vārdiem var piekrist ar atgādinājumu, ka arī viņš sēdējis V. Dombrovska un tagad L. Straujumas valdībās daļu no tā laika, kad šīs valdības noveda Citadeles darījumu līdz «ļoti sliktiem variantiem bezizejas situācijā».