Sabiedrotie manevrēs Ukrainā. Pastāv provokāciju risks
Uz starptautiskām militārajām mācībām Rapid Trident Ukrainā pošas arī pieci Latvijas karavīri: četri no viņiem strādās mācību štābā, bet viens būs novērotājs un strādās mācību kontroles elementā.
Aizsardzības ministrija vēsta, ka, neraugoties uz šai valstī notiekošo aktīvo karadarbību, viņi tur būs pilnīgā drošībā. Tikmēr neatkarīgi militārie eksperti atzīst – lai arī neliels, tomēr provokāciju risks pastāv.
Sākotnēji mācības bija plānotas jūlijā, taču tika atliktas cerībā uz krīzes noregulēšanos. Kā zināms, kopš vasaras vidus viss kļūst tikai ļaunāk, un pašreizējā situācijā mācības ne tikai demonstrēs simbolisku atbalstu, bet arī kalpos par sabiedroto stratēģisku atbildi uz Krievijas plānotajām izmaiņām militārajā doktrīnā un runām par iespējamu kodolieroču lietošanu. Tā uzskata profesors, atvaļinātais ģenerālis Kārlis Krēsliņš. Kopumā manevros ziemeļrietumu Ukrainā, Ļvovas pievārtē, piedalīsies ap 1300 karavīru, pārstāvot 15 valstis: pašu Ukrainu, Azerbaidžānu, Bulgāriju, Kanādu, Gruziju, Vāciju, Lielbritāniju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju, Spāniju un visbeidzot ASV, kas ieradīsies ar lielāko karavīru skaitu (200) un ir svarīgākais spēlētājs šais mācībās. Lai arī Rapid Trident piedalīsies arī NATO pārstāvniecība, tomēr pasākuma simbolikā uz šo abreviatūru nav ne mazākās atsauces. Kārlis Krēsliņš skaidro: «NATO nevar rīkot manevrus ne NATO teritorijā. Tāpēc arī viss notiek zem citiem karogiem.» Mācības formāli organizētas programmā Partnerattiecības mieram. ASV spēku komandcentrs Eiropā ziņo, ka tajās tiks atstrādātas konvoja operācijas, patrulēšana, spridzekļu neitralizēšana un īsta kaujas munīcija netiks izmantota.
Īstais karš ar īstu munīciju notiek pavisam citā valsts daļā – Donbasa reģionā. Tomēr kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš atzīst, ka zināms risks pastāv: «Nedomāju, ka, rīkojot šīs mācības, par uzdevumu būtu uzlikts reāls militārs kontakts un reāla kaujas darbība. Neviens to kontaktu nevēlas, jo tas nozīmētu trešo pasaules karu. Tomēr nevar izslēgt, ka kādam no oponentu bloka ienāks prātā noorganizēt kādu specoperāciju.» Jāuzmanās no labi apmācītu kaujinieku uzbrukuma, jo tikai tādi varētu sarīkot nepatikšanas Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā un, visticamāk, varētu nākt vienīgi no Krievijas. NATO alianses izvairīšanās no piedalīšanās šo mācību publicitātē J. Dalbiņa ieskatā jāvērtē kā militārā politika, diplomātija. No vienas puses, sabiedrotie iebrucējam skaidri parāda, ka viņa nolūkotais objekts – Ukraina – nav atstāta viena, savukārt no otras – «NATO mēģina atstāt durvis vaļā, lai nenogrieztu pēdējās iespējas sēsties pie sarunu galda».
Rapid Trident norisināsies laikā no 15. līdz 29. septembrim. Ukrainas ziņu portāli vēsta, ka šī ir pirmā nozīmīgā ASV spēku akcija Ukrainā pēc konflikta sākšanās ar Krieviju.