Eiropas Savienība (ES) piektdien ir vienojusies par jaunām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, neraugoties uz pamieru, kas panākts Ukrainas un prokremlisko kaujinieku starpā, pavēstīja diplomāti.
ES diplomāts sacīja, ka "panākta principiāla vienošanās par sankcijām" un ka tās oficiāli tiks ieviestas pirmdien.
Avoti ES diplomātu aprindās iepriekš ziņoja, ka, domājams, tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem attiecībā uz naftas rūpniecības tehnoloģijām, bruņojumu un "dubultā pielietojuma" precēm, kas var tikt izmantotas kā militāriem, tā civiliem mērķiem.
"Melnajā sarakstā" tiks iekļauti vēl 20 Kremļa tuvākā loka cilvēki, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ziņoja avoti.
Jaunu sankciju noteikšana Krievijai būtu labākais veids, kā nodrošināt pamiera ievērošanu Ukrainā, piektdien sacīja ASV prezidents Baraks Obama.
Izredzes, ka "sankcijas var tikt atceltas, būtu ticamākais veids, kā nodrošināt, ka [pamiers] tiek īstenots līdz galam", NATO samita noslēgumā paziņoja Obama.
"Šodien Savienotās Valstis un Eiropa pabeidz darbu pie pasākumiem, lai padziļinātu un paplašinātu mūsu sankcijas," norādīja prezidents.
"Vienīgais iemesls, kāpēc mēs tagad redzam šo pamieru, ir sankcijas, kas jau ir noteiktas, un jaunu sankciju draudi," viņš uzsvēra. "Eiropieši šobrīd diskutē par viņu sankciju pasākumu galīgo formu."
Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvji piektdien Minskā parakstījuši vienošanos par pamieru, kas stājas spēkā piektdien plkst.18, pavēstīja oficiālā Kijeva un Donbasa kaujinieku pārstāvji.
14 punktu vienošanās paredz pamiera uzraudzīšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Vienošanās panākta tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sarunu gaitā, kurās līdzās Kijevas, Maskavas un tās atbalstīto teroristisko grupējumu delegātiem piedalījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.