NATO pieņems deklarāciju, atbalstot spēcīgāku militāro palīdzību Ukrainai, pret kuru šobrīd izvērsta Krievijas agresija, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
"NATO savā deklarācijā apstiprinās apņēmīgus tās dalībvalstu divpusējos soļus un tehnisku palīdzību Ukrainai," Porošenko sacīja Velsā notiekošā NATO samita kuluāros. "Tieši to mēs gaidām," uzsvēra prezidents.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien sacīja, ka alianses reakcija, par ko tiks spriests samitā, būs "pilnībā atbilstoša" 1997.gada NATO-Krievijas Pamatpaktam - galvenajam līgumam, kas ierobežo NATO un Krievijas militārās aktivitātes Austrumeiropā.
Attiecībās ar Krieviju ir svarīgi saglabāt atvērtus diplomātiskos kanālus, kaut arī "visiem ir skaidrs, ka Krievija ir pārkāpusi NATO-Krievijas Pamatpakta fundamentālos principus", norādīja Rasmusens.
Ukrainas valdība vēlas panākt valsts iestāšanos NATO un ir iesniegusi parlamentam likumprojektu, kas paredz atcelt Ukrainas blokiem nepievienojušās valsts statusu, piektdien pavēstīja premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Krievijas karaspēka regulārās daļas 27.augustā iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē.
Ukrainas amatpersonas ziņo, ka lielas Krievijas armijas regulārā karspēka vienības, arī tanku vienības, piedalās kaujās pie Ilovajskas un Luhanskas.
Rietumu amatpersonas pauž satraukumu, ka Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastē, ir sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu, ziņo laikraksts "The New York Times" (NYT).
Cits izskaidrojums varētu būt, ka Krievija cenšas iekarot Ukrainas Azovas jūras piekrasti gadījumam, ja Krievija centīsies nodibināt Ukrainas austrumos separātistu anklāvu, sacīja Rietumu amatpersona.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.