ĀM: Tieši Krievija veic aktīvu bruņošanos Baltijas valstu robežu tuvumā

© F64

Atbildot uz Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova apgalvojumu, ka NATO bāzu izveidošana Baltijā izraisīs bruņošanās sacensību, Ārlietu ministrija (ĀM) norādījusi, ka tieši Krievija veic aktīvu bruņošanos un militāro spēku modernizāciju Baltijas valstu robežu tuvumā.

"Mums ir nepieņemama Krievijas īstenotā rīcība Ukrainā un Krimas aneksija," aģentūrai LETA skaidroja ministrijas Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte, piebilstot, ka NATO sabiedrotie, tostarp Latvija, strādā pie pasākumiem, lai stiprinātu reģiona drošību, ņemot vērā Krievijas politiku.

Kā ziņots, Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums" Vešņakovs sacīja, ka NATO bāzu izveidošana Baltijā izraisīs bruņošanās sacensību.

Kā skaidroja vēstnieks, ja tiks pieņemts lēmums par šādu bāzu izveidi kādā no Baltijas valstīm, tas nozīmētu nākamo soli bruņošanās sacensībā.

Galvenā bīstamība slēpjoties aspektā, ka šādas bāzes nekontrolētu Latvijas valsts, bet gan cilvēki, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā un vadās pēc saviem ģeopolitiskajiem apsvērumiem. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji kļūtu savā ziņā par ķīlniekiem. Vešņakovs piebilda, ka negribētu būt Latvijas iedzīvotāju vietā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais