Eiropas Komisija (EK), lai mazinātu Krievijas ieviesto sankciju ietekmi uz produktu cenu, iespējams atpirks no zemniekiem dārzeņus, ar īsu realizācijas termiņu, šodien pēc dalībvalstu zemkopības ekspertu tikšanās paziņoja Eiropas lauksaimniecības komisāra Dačiana Čološa runasvīrs Rodžers Vaits.
„Dārzeņi, kas ātri bojājas, ir sektors, kur Krievijas sankciju ietekme ir spēcīgi jūtama jau tagad. Pašreiz ir šo dārzeņu sezona un pēkšņi tirgus, kur tos varēja realizēt, vairs nav pieejams, un tam uzreiz nav alternatīvas. Tādēļ Eiropas Komija var apstiprināt, ka nākamnedēļ mēs nāksim klajā ar atbalsta pasākumiem tādiem dārzeņiem kā tomāti, gurķi, iespējams, arī paprikai un atsevišķām sēnēm. Es domāju, ka ar dārzeņiem mēs rīkosimies līdzīgi kā ar persikiem un nektarīniem, lēmums par kuriem tika pieņemts šīs nedēļas sākumā. Proti, mēs mēģināsim atrast veidus, kā samazināt piedāvājumu Eiropas tirgū. Iespējams, tas tiks darīts, izņemot dārzeņus no tirgus un dalot tos par brīvu noteiktām iestādēm. Tā mēs varēsim samazināt spiedienu uz šo produktu cenu. Un jau lēmuma paziņošana pati par sevi var palīdzēt samazināt spiedienu uz cenu, ko atsevišķi ražotāji jau sāk izjust,” norādīja Vaits.
Kā ziņu aģentūrai ELTA pastāstījis Lietuvas Zemkopības ministrijas lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas rūpniecības departamenta direktors Rimants Krasuckis, apspriede Briselē notikusi nevis politiskā, bet ekspertu līmenī - EK to rīkojusi situācijas apzināšanai.
Pēc viņa teiktā, EK pati saskaņā ar iepriekšējo gadu datiem novērtējusi tirdzniecības apturēšanas teorētisko ietekmi. Augļu un dārzeņu nozarei tā ir lielāka un pārsniedz 20% no kopējā eksporta apjoma, bet piena nozarē ir aptuveni 10%.
Lietuva lūgusi EK nevilcinoties iedarbināt tirgus regulēšanas mehānismus - privātu uzglabāšanu, intervences iepirkumus - un apsvērt eksporta subsīdijas un citus risinājumus.
Krasuckis norādījis, ka ne visas valstis vienlīdz jutīgi reaģējušas uz tirdzniecības ierobežojumiem. Baltijas valstu, Somijas un Polijas aicinājumus par tūlītējiem tirgus regulēšanas soļiem atbalstījuši Horvātijas, Francijas un vēl dažu valstu pārstāvji, tikmēr Lielbritānijas, Nīderlandes un Dānijas eksperti runājuši "bez īpaša entuziasma" - ka esot jāskatās, jāanalizē un tikai pēc tam jāpieņem lēmumi.
Lietuva arī aicinājusi nekavējoties sasaukt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdi, bet ES prezidētājvalsts Itālija paziņojusi, ka tā notiks tikai 5.septembrī. "Līdz tam strādāsim ekspertu līmenī ar EK direktorātiem," sacījis Krasuckis.
"Verslo žinios" tikmēr vēsta, ka EK piedāvājusi pašām dalībvalstīm sniegt no sankcijām cietušajiem uzņēmējiem tā dēvēto mazo atbalstu (de minimis), kas lielākoties neietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un konkurenci un ko atļauj EK regulas.
Jau ziņots, ka 7.augustā Krievija uz gadu aizliedza noteiktu lauksaimniecības un pārtikas produktu ievešanu no valstīm, kas saistībā ar krīzi Ukrainā ir noteikušas sankcijas pret Krieviju.
No Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas nekavējoties tika aizliegta liellopa gaļas, cūkgaļas, augļu un dārzeņu, putnkopības, zivju, siera, piena un piena produktu ievešana. Krievija brīdināja, ka tāds aizliegums attieksies arī uz visām citām valstīm, kas pret to vērsīs sankcijas.
Tagad Krievija plāno izslēgt no sankcijām pakļauto produktu saraksta vairākas grupas. Tie būtu produkti, kas ir domāti alerģijas un diabēta slimniekiem.