Jēkabpilī jau trešo gadu Krustpils saliņā notiek Sanktpēterburgas operas teātra izrāde. Šogad daļa skatītāju uzvedumu Dons Žuans gan vēroja ar dalītām jūtām, jo tās režisors Jurijs Aleksandrovs sabiedriskajā telpā bija paudis atbalstu Putina režīmam – jo īpaši to akcentēdams izrādē Krima. Tikpat mulsinoša sanākušajiem bija deputāta Dzintara Zaķa uzstāšanās pirms izrādes sākuma, ko daudzi novērtēja nekā citādi kā slēptu pirmsvēlēšanu aģitāciju.
Svētku rīkotāja Jēkabpils kultūras pārvaldes vadītāja Inta Ūbele neslēpa mulsumu: jau trešo gadu ļoti veiksmīgi sadarbojoties ar šo režisoru, bet neko par viņa politiskajiem uzskatiem nav zinājusi. «Kad izdzirdējām pirmos signālus, bija jau par vēlu apstādināt izrādi – biļetes bija pārdotas, cilvēki teju jau sabraukuši no visām Latvijas malām,» nopūšas I. Ūbele, norādot, ka septembrī domē acīmredzot izskatīšot jautājumu par tālāko sadarbību ar J. Aleksandrovu, un tas tad būs deputātu un domes vadības ziņā, ko darīt tālāk. Pilsētas mērs Leonīds Salcēvičs un viņa vietnieks Aivars Kraps uzsvēra, ka vietvara cenšas kultūru un mākslu ar politiku nejaukt kopā. Šī bijusi lieliska iespēja jēkabpiliešiem redzēt augsta līmeņa izrādi tepat – uz vietas, netērējot naudu ceļa biļetēm uz Rīgu. Pats režisors nekādu runu nav teicis un savus uzskatus nav nevienam izklāstījis, tāpēc pārmest neko konkrēti nevarot. Arī drošības struktūras nav likušas neko manīt, ka sadarbība ar šo cilvēku nebūtu vēlama.
Savukārt Dz. Zaķa uzstāšanās tika pamatota ar to, ka viņš bijis svētku atbalstītāju pulkā – viens no retajiem, kas sadzirdējis domes aicinājumu palīdzēt Jēkabpili «veidot par klasiskās mūzikas Meku». Pērn, lūk, atdevis savas, deputātam pienākošās, kvotas tieši šā savas dzimtās pilsētas kultūras notikuma finansēšanai, kam nav bijis nekāda sakara ar to, ka svētku rīkotāju pulkā bijusi viņa sievasmāte. Šogad nauda šim nolūkam tikusi atvēlēta gan valsts (10 000 eiro), gan pašvaldības budžetā. Bet runu par priekšvēlēšanu aģitāciju nevarot nodēvēt (L. Salcēvičs gan nenoliedza, ka to varēja uztvert dažādi), turklāt Jēkabpils ir Zemgales vēlēšanu reģionā, bet Dz. Zaķis kandidē no Latgales. Runa bijusi veltīta kultūrai un tās pozīciju stiprināšanai arī provincē. Akcents bijis likts uz to, ka Rīga nav vienīgais kultūras centrs, tāds esot arī Jēkabpilī. «Taču pēc tam deputāts turpināja, ka tagad ir tādi paši centri izveidojušies arī Latgalē – piemēram, Rēzeknes Gors. Tad jau es nodomāju, ka nu jau tuvojamies mērķauditorijai, kura arī bija ieradusies uz izrādi, – reģionam, no kura, kā zināms, Zaķa kungs startē nākamajās vēlēšanās,» pasmīnēja Jēkabpils domes deputāts Andris Rutko, kurš bija viens no retajiem Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas deputātiem, kas 26. jūlijā apmeklēja izrādi. (Dažs aizbildinājās, ka neinteresē šāda veida māksla, cits – ka bijis aizņemts citā pasākumā, vēl cits savas biļetes bija atdevis pensionāriem, jo, lai gan šis bijis pašvaldības rīkots pasākums, nebijis padomāts par iespēju redzēt operu mazturīgajiem bez maksas.) A. Rutko Vienotības pārstāvja parādīšanās bijis pārsteigums, jo ne komitejā, kur skata kultūras jautājumus, ne domes sēdē par šādu uzstāšanos nebijusi informācija. Viņam gan arī radies jautājums, kāpēc gan citu partiju pārstāvji nav aicināti izteikties. A. Rutko paironizēja, ka, visticamāk, Dz. Zaķis šādu iespēju izpelnījies kā «cilvēks, kas palīdzējis pašvaldībai».
Paša Saeimas deputāta viedokli par uzstāšanās mērķi Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, ne arī to, vai viņš zinājis, kādas pārliecības cilvēka režisētu izrādi ieskandinājis. Tāpat uz telefona zvanu neatsaucās Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, līdz ar to nav skaidrs – vai tas darīts ar partijas vadības ziņu.