Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vēlas uzņemties atbildību par veselības nozari un kā savu veselības ministra kandidātu izvirza bijušo Katastrofu medicīnas centra direktoru Mārtiņu Šicu, kuram ir liela pieredze veselības nozares jautājumos un tās problēmu risināšanā, aģentūru LETA informēja LRA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Šics pēc profesijas ir ārsts anesteziologs-reanimatologs, ieguvis maģistra grādu personāla vadībā un ilgus gadus vadījis Katastrofu un medicīnas centru. Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, kā arī apbalvots ar trešās šķiras Viestura ordeni.
Jau ziņots, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iepriekš noslēdza dienesta pārbaudi par vēl nepārbaudītas informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem. Pamatojoties uz pārbaudes atzinumu, kā arī iekšējā audita laikā konstatēto, tika pieņemts lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Šicu, aģentūru LETA iepriekš informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
Lēmumam nepiekrita Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība, ar kuru šis lēmums jāsaskaņo. NMPD tiesā apstrīdējis arodbiedrības nepiekrišanu atlaist no darba NMDP direktora vietnieku katastrofu medicīnas jautājumos Šicu, aģentūru LETA iepriekš informēja pats Šics.
Kā akcentē Bondars, situācija veselības nozarē šobrīd ir uzskatāma par traģisku, un cilvēki par notiekošo ir pamatoti sašutuši. Jāuzsver, ka iepriekšējā ministre nozares darbinieku un politiskā spiediena dēļ bija spiesta pat atkāpties, bet jaunu ministru valdības vadītāja un valdību pārstāvošie politiskie spēki atrast nespēj. Līdz ar to vesela nozare, kurai šobrīd ir kritiski nepieciešama profesionāla vadība, kas spētu atbildīgi īstenot reformas, piešķirtos līdzekļus izmantotu pacientu interesēs, kā arī panākt papildu finansējuma piešķiršanu, šajā kritiskajā brīdī tiek pamesta brīvā peldējumā bez savu interešu pārstāvības augstākajā politiskajā līmenī.
Ikvienam ir skaidrs, ka ministru prezidentei ir pietiekoši daudz darba savā amatā, lai viņa pilnvērtīgi spētu vēl pievērsties arī veselības nozares jautājumu risināšanai. Tāpēc LRA uzskata, ka nozares pamešana novārtā šajā situācijā ir nepieļaujama.
"Situācija nozarē pasliktinās. Gandrīz katru vakaru televīzijā varam redzēt akcijas un ziedojumu vākšanas kampaņas, kurās bērni, sievietes un invalīdi izmisīgi lūdz palīdzību dažādu veselības problēmu risināšanai. Vai Zane no Ērgļiem, Dāvids no Daugavpils, Jānis no Kocēniem un daudzi, daudzi citi, kuri šobrīd cieš reālas sāpes un ik vakarus klusiņām šņukst spilventiņā sažņauguši savas mazās dūrītes, nesaņemot no valsts palīdzību - vai viņi sapratīs un spēs piedot šādu valdības bezatbildību? Viņiem sāp jau tagad, un viņi nevar mierīgi nosēdēt un pagaidīt vairākus mēnešus līdz nākamajām vēlēšanām! Nebūsim ciniski!" aicina Bondars.
Veselības nozare nav joma, ar kuru iespējams tā vienkārši rotaļāties - vienu mēnesi ir ministrs, bet citu gan pastrādās bez tā. Tā parasti atļaujas darīt ar lietām, kuras nav svarīgas, kuras var atļauties atlikt risināt ''kaut kad vēlāk''. Latvijas Reģionu apvienība šādai pieejai absolūti nepiekrīt, norāda politiskais spēks.
Kā ziņots, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane atteikusies no piedāvājuma ieņemt vakanto veselības ministra amatu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pilnībā neizslēdza iespēju, ka varētu tikt atrasts kāds pretendents, kurš vēlētos kļūt par veselības ministru un turpināt šo darbu, ja "Vienotība" saglabās atbildību par veselības nozari pēc Saeimas vēlēšanām. Taču aktīva veselības ministra amata pretendenta meklēšana vairs nenotikšot.
Līdz tam Straujuma pati pildīšot ministra amata pienākumus, tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus veselības nozares pārraudzīšanai un izstrādās darāmo darbu sarakstu laikam līdz vēlēšanām un arī nākamajai valdībai.
Premjerministre gan šodien norādīja, ka ir gatava pieņemt arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa nosaukto veselības ministra amata kandidātu, ja tāds ir.
Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu un valdības vadītāja Circenes demisiju pieņēma.
Sākotnēji ministra amatam bija uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, kurš gan no šī piedāvājuma atteicās. Vēlāk Straujuma vakantajam amatam uzrunāja Behmani.