2015.gada budžeta sagatavošanas laikā, kad plaši izskanējušas bažas par ierobežoto fiskālo telpu, īpaša uzmanība jāpievērš tādiem būtiskiem finanšu vadības jautājumiem kā kontrole un atbildība, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) Krūmiņa atgādina, ka pēc vairākiem Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem valsts kapitālsabiedrībās joprojām nav sekojusi konkrēta rīcība, kas nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos un neļautu amatpersonām izvairīties no atbildības, norāda VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.
VK atgādina, ka jau 2009.gadā, veicot likumības revīzijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās, tika konstatēts kredītiestādēs noguldīto līdzekļu neatgūšanas risks. Vairākas Veselības ministrijas kapitālsabiedrības bija saņēmušas valsts galvoto aizdevumu lielākā apjomā, nekā tas bija nepieciešams plānoto aktivitāšu veikšanai, un šos līdzekļus noguldījušas kredītiestādēs.
Šobrīd atklājies, ka "Latvijas Krājbankā" zaudēto 6 miljonu eiro dēļ tagad tiek plānots prasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, lai iegādātos aprīkojumu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajam korpusam. VK uzskata, ka tas ir nepieņemami, īpaši tāpēc, ka amatpersonas, kas lēma par naudas izvietošanu depozītos, joprojām nav sauktas pie atbildības.
Līdzīga situācija ar brīvajiem naudas līdzekļiem 90,14 miljonu eiro apmērā 2009.gada revīzijā tika konstatēta arī VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Turklāt 37 no 67 noslēgtajiem depozītu līgumiem bija parakstījis viens prokūrists bez valdes pilnvarojuma, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras un prokūras līgumu. LVRTC "Latvijas Krājbankā" zaudēja 35,6 miljonus eiro, bet vainīgo nav.
Tā kā valsts kapitālsabiedrību zaudējumus ir radījusi konkrētu amatpersonu rīcība vai bezdarbība, Krūmiņa vēstulē Straujumai aicina premjerministri veikt nepieciešamos pasākumus, lai netiktu pieļautas tādas situācijas, ka kapitālsabiedrību atbildīgo amatpersonu rīcības rezultātā tiek nodarīti zaudējumi kapitālsabiedrībai, attiecīgās amatpersonas netiek sauktas pie atbildības, bet par to neizdarību no valsts budžeta maksā visi nodokļu maksātāji