Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja neatbalstīs Ukrainas miera plānu

© F64

Krieviju sagaida stingrākas starptautiskās sankcijas, ja tā neatbalstīs Ukrainas valdības piedāvāto miera plānu, pirmdien brīdināja Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri.

ES valstu ministri pirmdien sanāksmē Luksemburgā pauda vienbalsīgu atbalsta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izstrādātajam miera plānam, kam Kremlis līdz šim paudis daļēju atbalstu.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Hāgs norādīja, ka starptautiskā sabiedrība sagaida no Krievijas prezidenta Vladimira Putina skaidru atbildi uz Kijevas piedāvāto miera plānu.

"Līdz piektdienai mēs redzēsim, kā Krievija atbild. Mēs esam gatavi pieņemt plašākas sankcijas un nevienam Maskavā nevajadzētu par to šaubīties," sacīja Hāgs.

ES uzsākusi sagatavošanās darbus "trešās fāzes" sankcijām, kas vērstas pret konkrētiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem. Ja būs tāda nepieciešamība, par sankcijām lems Eiropas līderi ceturtdien un piektdien paredzētajā ES samitā Briselē.

"Ukrainai šī nešaubīgi ir izšķirošana nedēļa. [Porošenko] miera plāns ir ne tikai drosmīgs, bet arī izšķirošs solis. Mēs ceram un sagaidām, ka Krievija ir gatava sadarbībai," sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks-Valters Šteinmeijers, kurš vēlāk pirmdien dosies uz Kijevu.

ES ārlietu ministru sanāksmē pirmdien piedalījās ar Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, kas Eiropas kolēģus informēja par situāciju Ukrainā.

ES līdz šim ieviestās sankcijas likušas iesaldēt aktīvus un noteikušas ceļojumu aizliegumus aptuveni 60 cilvēkiem, tostarp Putina tuviem sabiedrotajiem, taču daudz dalībvalstis vilcinās atbalstīt tālākas sankcijas, jo tām ir cieša ekonomiskā sadarbība ar Krieviju.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais